Tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienībā ir Eiropas pilsonības stūrakmens. Taču daudziem cilvēkiem ar invaliditāti realitāte ir pavisam cita un, pārvietojoties ārpus savas valsts robežām, jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem.
Saskaņā ar Eiropas statistikas aģentūras "Eurostat" datiem aptuveni 101 miljonam cilvēku jeb 27 procentiem Eiropas Savienības pilsoņu, kas vecāki par 16 gadiem, ir kustību traucējumi.
"Eurostat" dati par 2022. gadu liecina, ka Latvijā šo cilvēku skaits ir visaugstākais, bet tūlīt aiz mums seko Dānija, Portugāle un Somija.
Februārī Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos, bet jau šonedēļ Eiropas Parlaments Strasbūrā balsos par pirmo Eiropas Savienības invaliditātes karti un autostāvvietas karti personām ar invaliditāti. Plānots, ka abas šīs kartes aizstās nacionālās kartes, proti, tās, kuras pašlaik izsniedz valstu vietējās iestādes. Pēc pieteikšanās tās tiks izsniegtas 90 dienu laikā fiziskā vai digitālā formātā. Eiropas invaliditātes kartes saņemšana un atjaunošana būs bez maksas, izņemot gadījumus, kad tā ir pazaudēta vai bojāta.
Mērķis ir nodrošināt, lai īstermiņa ceļojumos personām ar invaliditāti būtu vienlīdzīga piekļuve atvieglotiem nosacījumiem.
Karšu īpašniekiem būs pieejamas atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā, palīdzība vilcienos un citā sabiedriskajā transportā un dažādi atvieglojumi attiecībā uz autostāvvietu izmantošanu.
Jaunie noteikumi attieksies arī uz pavadošo aprūpes atbalsta personālu vai aprūpes atbalsta dzīvniekiem. Politiķi arī ir vienojušies atjaunināt Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti ar standartizētu Eiropas Savienības dizainu, lai izbeigtu neskaidrības un krāpšanu, ko rada pašreizējā valstu karšu dažādība. Eiropas Komisijas līdztiesības komisāre Helēna Dalli atzīst, ka uzlabojumi palīdzēs spert vēl vienu soli tuvāk centienos integrēt cilvēkus ar kustību traucējumiem dalībvalstu sabiedrībās.
"Tagad ar šo karti jebkuras tiesības, kas personai ar kustību traucējumiem ir vienā valstī, būs pieejamas visiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas apmeklēs šo valsti. Tāpēc šī atzīšana ir ļoti, ļoti, ļoti svarīga. Protams, mums ir jāievēro līgumi, un mēs nevaram iet tālāk par to, ko esam paveikuši, jo tad tā ir dalībvalstu kompetence. Taču tas noteikti ir uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju," sacīja Dalli.
Eiropas Invalīdu forums Briselē notiekošo raksturo kā nozīmīgu uzvaru, taču tie esot tikai pirmie soļi.
Kaut vai tādēļ, ka dalībvalstīm būs 30 mēneši, lai pielāgotos un vēl 12 mēneši, lai formāli ieviestu jaunos noteikumus, kas nozīmē, ka var paiet vēl trīsarpus gadi, līdz karte praktiski būs pieejama visā Eiropas Savienībā.
"Kartes ir pirmais solis. Tās noņem dažus šķēršļus, ceļojot. Tās padara to vieglāku. Bet tās neļauj mums baudīt kustību, darba un studiju tiesības. Invaliditātes novērtējumam jānotiek atkāroti. Mūsu invaliditāte neceļo kopā ar mums," norādīja Eiropas Invalīdu foruma prezidents Janiss Vardakastanis.
Kritiķi arī norāda, ka kartes neatvieglos cilvēku ar invaliditāti situāciju, kas vēlas pastāvīgi pārcelties uz citu dalībvalsti.
Tāpat izskan arī aicinājumi abas kartes apvienot vienā, lai izvairītos no gadījumiem, kad vietējās varas iestādes tās sajauc, un lai cilvēkiem ar invaliditāti ceļojot būtu mazāk stresa.
