Rezolūcijas projektā tika mēģināts vēlreiz apstiprināt principu, kas jau noteikts 1967. gada Kosmosa līgumā – aicināt visas valstis, sevišķi tādas, kurām ir nozīmīgas spējas kosmosa apguvē, aktīvi veicināt mērķi par kosmosa mierīgu izmantošanu un bruņošanās sacensības novēršanu kosmosā.
Priekšlikumā valstis aicinātas arī ievērot Kosmosa līgumu, saskaņā ar kuru visas puses ir vienojušās neizvietot orbītā ap Zemi nekādus objektus ar kodolieročiem vai cita veida masu iznīcināšanas ieročiem.
No 15 Padomes loceklēm 13 balsoja par, savukārt Krievija jeb viena no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kam ir veto tiesības, balsoja pret, bet Ķīna atturējās.
Vēl februārī izskanēja ziņas, ka Krievija mēģina izstrādāt kosmosā bāzētu pretsatelītu kodolieroci, kas varētu radīt draudus nacionālajai un starptautiskajai drošībai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tolaik norādīja, ka Maskava kategoriski iebilst kodolieroču izmantošanai kosmosā.
Kā norādīja britu raidsabiedrība BBC, tieši ASV vairāk nekā jebkurš cits globālais spēlētājs ir atkarīga no satelītu sakariem – sākot ar militārajām operācijām un novērošanu un beidzot ar tādām ikdienā sabiedrībai svarīgām lietām kā GPS sistēmu izmantošanu un finanšu darījumiem.
Trešdien ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans vēlreiz norādīja, ka ASV pieejamā informācija liecina par Krievijas centieniem izstrādāt jaunu satelītu, uz kura varētu būt uzstādīta kodoliekārta. Sīkāka informācija par izlūkdatiem, kas ir šī apgalvojuma pamatā, nav publiskota.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Krievija ir stingri apņēmusies ievērot savas starptautiskās juridiskās saistības, tostarp 1967. gadā noslēgto līgumu par kosmosu.
Savukārt Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja ASV un Japānas rezolūciju raksturoja kā cinisku viltību ar slēptiem motīviem.
