Izmaiņas tradīcijās nāk līdzi ar kara apstākļiem. Pirms nedēļas amatā apstiprinātā jaunā ārlietu ministre savā pirmajā divpusējā vizītē nedevās ne uz Igauniju, ne Lietuvu, kā to darījuši ārlietu ministri jau gadu desmitiem.
Tā vietā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže piektdien apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.
"Latvija, protams, divpusēji dara to, ko mēs varam izdarīt. Tā nav tikai ieroču piegāde un militārais atbalsts, bet arī visas sabiedrības atbalsts. Tas, ko mūsu sabiedrība un cilvēki ir izdarījuši Ukrainas atbalstam, ir vienkārši neticami, un vienlaikus arī ļoti praktiski – sākot no cimdiem un zeķēm un beidzot ar ļoti vērtīgu ekipējumu militārām vienībām, speciālo uzdevumu vienībām un citur. Bet arī tas, ko mēs darām, piemēram, enerģētikas sektorā, ar lielajiem ģeneratoriem, ar transformatoriem, ar vadības iekārtām – Ukraina to ļoti novērtē, jo tas ir tas, kam Krievija šobrīd uzbrūk, un tas ir tas, kur šis atbalsts šobrīd tiešām ir vajadzīgs. Kā es teicu, praktiskais elements šajā visā ir sakoordinēt rīcību," viņa teica. "Gan par sankcijām, gan tālākajām naftas cenām, Krievijas spējām. Un ir ļoti svarīgi, ka Amerika ir sniegusi savu palīdzību. Mēs arī zinām, ka ir jau nonākusi daļa ļoti svarīgu spēju Ukrainā par kurām Amerika nerunāja publiski. Munīcija, lādiņi, tālās artilērijas precīzo trāpījumu iekārtas – tas viss Ukrainai ir svarīgi ne tikai, lai aizsargātos. Ne tikai pretgaisa aizsardzības iekārtas, bet lai spētu trāpīt tiem Krievijas objektiem, no kuriem notiek uzbrukumi Ukrainai."
Ārlietu ministre arī norādīja, ka iepriekš ar igauņu un lietuviešu kolēģiem ir izrunājusi, ka absolūtā Latvijas un Baltijas valstu prioritāte šobrīd ir Ukraina. Tas nozīmē – sniegt visu iespējamo atbalstu, lai šī valsts uzvarētu karā pret Krievijas iebrucējiem.
"Es gan ar igauņu, gan lietuviešu kolēģiem izrunāju to, ka, protams, mūsu absolūtā prioritāte ir Ukraina, atbalsts Ukrainai, uzvara karā, Krievijas sakaušana. Lai efektīvi to izdarītu, protams, ir jābūt šeit, jātiekas ar ukraiņu pārstāvjiem un jāsaprot, ko viņi gan īstermiņā nākamajos dažos mēnešos, gan arī ilgtermiņā redz – kādā veidā sasniegt tos mērķus, ko mēs esam kopīgi uzstādījuši. Tie ir ne tikai mūsu pašu drošība, bet galvenais – Ukrainas uzvara," sacīja Braže.
Savu vizīti ministre sāka kādā Ukrainas energoapgādes uzņēmumā, kas pērn smagi cieta Krievijas raķešu uzbrukumā – ražotnē trāpīja Krievijas ballistiskā raķete "Kinžal", un šobrīd uzņēmums jau ļoti daudz ir izdarījis, lai darbu varētu atsākt, tostarp arī ražotnes izpostītajā daļā.
No tā, vai šis uzņēmums strādā, ir atkarīga elektropadeve miljoniem patērētāju, un Latvijas delegācijai bija iespēja klātienē redzēt gan postījumu apmērus, gan to, cik ātri ukraiņi ir spējuši mazināt sekas un padarīt apstākļus tādus, lai darbu varētu turpināt.
Uzņēmuma pārstāvis, kura vārdu drošības apsvērumu pēc atklāt nedrīkst, Latvijas Radio stāstīja, kādi tur bija darba apstākļi pirmajās Krievijas pilna apmēra iebrukuma dienās.
"Visi domāja, ka visi cilvēki aizbrauks, bet no mums neviens neaizbrauca, neviens! Mums 17 katlumājas īslaicīgi bija okupētas. Pie sešām notika cīņas – pie tām tika atsisti uzbrukumi. Es domāju, ka visi enerģētiķi ir tādi.. mūsējie – noteikti ir tādi. Un mēs strādājam, tikai pateicoties šiem cilvēkiem," viņš teica.
Arī Latvijas Radio bija iespēja klātienē apskatīt, cik radoši ukraiņi izdomājuši veidus, kā pasargāt savus cilvēkus uzbrukumu laikā.
Piemēram, noteiktās telpās izbūvētas nelielas metāla patvertnes, kur uzlidojumu laikā slēpties – lai raķetes nesarautu gabalos.
Cilvēki ir pasargāti, bet, protams, Ukrainai šobrīd ir vajadzīga palīdzība, lai pasargātu savus energoapgādes objektus – gan pretgaisa aizsardzības ieroči, gan tiek domāts par citiem pasākumiem, piemēram, sistēmu decentralizācija un nocietinājumu izbūve, tāpat arī rezerves ģenerācijas jaudas, un šajā ziņā Latvija jau palīdz un arī turpinās palīdzēt ar visu iespējamo, piektdien apliecināja ministre.
Pēcāk ministre nolika ziedus pie karā kritušo piemiņas sienas Kijivā un tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu.
Tikšanās laikā abi ministri beidzot personīgi iepazinās. Kā sacīja Ukrainas ārlietu ministrs – laba kontakta izveidei vajadzējis mazāk nekā sekundi. Pārrunāta virkne jautājumu, kas skar Latvijas palīdzību Ukrainai.
"Mēs cienām Latvijas lēmumu pievienoties Čehijas iniciatīvai artilērijas lādiņu iepirkšanā, runājām arī par lādiņu ražošanu. Es pateicos Latvijai par līderību dronu koalīcijā, un šobrīd notiek kopīgs darbs ražošanas jaudu palielināšanā. Nepieciešams vairāk dronu, un tur Ukrainas un Latvijas kompānijas var daudz ko izdarīt," pauda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar sankciju stiprināšanu pret Krieviju, un Ukrainas ārlietu ministrs arī ļoti atzinīgi novērtēja Bražes nostāju šonedēļ notikušajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, pievēršot īpašu uzmanību sankciju pret Krieviju stiprināšanā.
"Sankcijas darbojas pie diviem nosacījumiem. Pirmkārt, ja jūs regulāri pastiprināt sankciju spiedienu uz konkrēto valsti. Un otrkārt – ja pastāvīgi tiek aiztaisīti robi, kas ļauj apiet sankcijas. Ja jūs to nedarāt pastāvīgi, attiecīgā valsts vienkārši pielāgojas jaunajai realitātei. Ja dzirdat sakām, ka sankcijas nedarbojas – tā nav taisnība. Sankcijas darbojas. Bet, ja jūs pārtrauksiet ieviest jaunas sankcijas un cīnīties ar sankciju apiešanu, tad tās nedarbosies," uzsvēra Kuleba.
Kā ministre piektdien skaidroja preses konferencē, sankciju stiprināšanā vēl ir daudz darāmā un Latvija arī turpmāk, tēlaini izsakoties, turēs stingru roku uz pulsa šim jautājumam.
Kopīgajā preses konferencē Kuleba tika izvaicāts arī par Latvijas vadītās dronu koalīcijas darba rezultātiem. Kuleba atzina, ka šos rezultātus var izmērīt vienkārši – pieaug vai nepieaug dronu skaits, kas tiek piegādāti frontei. Un šis skaitlis pieaug.
Tāpat Kuleba tika izvaicāts par konsulāro pakalpojumu pārtraukšanu ārvalstīs mītošajiem vīriešiem iesaukuma vecumā. Šis lēmums sacēlis lielus iebildumus ārvalstīs mītošo ukraiņu vidū.
Polijā, Čehijā un citur šajās dienās stāv milzu rindas konsulārajos dienestos, kur ukraiņu vīrieši vēl mēģina tikt pie jauniem dokumentiem, bet tas nav iespējams.
"Es domāju, ka tas ir godīgi pret tiem Ukrainas vīriem, kas palika šeit un kuri strādā Ukrainas ekonomikā un cīnās valsts armijā. Es domāju, ka tas būs godīgi attiecībā pret viņiem, ja vīrieši no ārvalstīm atgriezīsies Ukrainā un stāsies viņiem blakus valsts aizstāvībā – tās valsts, kas viņiem ir devusi visu.
Es gribu atgādināt vienu faktu – visi iesaukšanas vecuma vīrieši, kuri dažādu iemeslu dēļ pēc 2022. gada 24. februāra pameta Ukrainu – viņi ieguva tiesisku statusu un sociālos pabalstus cienījamās valstīs tikai viena iemesla pēc – jo viņi ir Ukrainas pilsoņi," teica Kuleba.
Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže par šo pašu tematu pauda, ka Latvija atbalstīs Ukrainu tās mērķus sasniegšanā, bet vēl konsultēsies par turpmāko rīcību attiecībā uz Ukrainas iesaukuma vecuma vīriešiem, kas atrodas Latvijas teritorijā.
Tikmēr Lietuva, sekojot Polijas piemēram, ir gatava palīdzēt Ukrainai panākt, ka valstī atgriežas vīrieši, uz kuriem attiecas mobilizācija. Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kaščūns piektdien sacīja, ka ir jāsniedz atbalsts Ukrainai, kam karā pret Krieviju trūkst kaujasspējīgu karavīru. Ministrs noraidīja iespēju, ka Lietuva varētu aizturēt un deportēt ukraiņu vīriešus, taču esot iespējami citi pasākumi, lai piespiestu viņus atgriezties dzimtenē.
"Kādi būs šie pasākumi, man tagad ir grūti pateikt, bet, iespējams, ka tie būs konkrēti jāizrunā. Protams, arī Polijā neviens viņus nesavāks un nevedīs uz Ukrainu. Tas noteikti nenotiks. Bet viņiem var atņemt noteiktus sociālos pabalstus, darba atļaujas, izvērtēt viņu dokumentus – tās ir iespējas, ko es dzirdu no Polijas puses. Pagaidīsim mazliet, varbūt viņi piedāvās kādu variantu, kas izrādīsies piemērots arī Lietuvai," teica Kaščūns.
Amatpersona arī piebilda, ka pagaidām Lietuva no Ukrainas nav saņēmusi oficiālu lūgumu palīdzēt šājā jautājumā.
