Cepēji: Rudzu maizes noiets pēc krituma stabilizējies
Rupjmaizi savā galdā liekam aizvien mazāk. Lai arī jaunākie statistikas dati vēl nav pieejami, maiznieki zina teikt, ka patēriņš sarūk – par to liecinot ražošanas rādītāji. Tajā pašā laikā pieaug dažādu smalkmaizīšu un konditorejas izstrādājumu noiets.
Latvijas Radio jautāja pircējiem, cik bieži viņi ēd tradicionālo rupjmaizi:
"Katru otro dienu. Man ļoti garšo, ja vēl nedaudz uzcepta un ar sviestu. Skolās jau parasti dod, vismaz manā skolā, kur stāv groziņš ar rupjmaizi un katrs var paņemt. Un rupjmaize noteikti ir veselīgāka par burgeriem."
"Garšo, bet bez rauga. Veikalos bez rauga ir maza izvēle."
"Es vispār maizi maz ēdu, bet, ja ēdu, tad pārsvarā rupjmaizi. Esmu konservatīva, izvēlos "Ķelmēnus" un, ja to nav, tad ko citu. Ir, ko izvēlēties man, tādam kūtram maizes ēdājam. Jā, mani mazbērni ēd, mēs ēdam ģimenē rupjmaizi. Mums tādas garšas kārpiņas."
"Protams, tas jau katrā ģimenē iedzimts, ka jāēd veselīga rupjmaize."
Paši cepēji atklāj – rudzu maizes noiets pēc krituma iepriekšējos gados ir stabilizējies.
"Kaut kādos mēnešos [pieprasījums] pakrīt, tad pieaug. Tas kopējais tirgus tāds varētu būt. Pircējs pastaigā pie viena ražotāja, pie otra. Pameklē kaut ko jaunu. Pieauguma gan tur nekāda nav, es neredzu, ka kaut kas pieaugtu," par pieprasījumu stāstīja ceptuves "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis.
Pēc viņa paustā, arī konditorejas izstrādājumu un smalkmaizīšu noiets esot stabils, katrā ziņā krituma neesot. Taču pašlaik liels izaicinājums esot iedzīvotāju pirktspēja kopumā.
Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, mainās pircēju paradumi, līdz ar to ražotājiem nemitīgi nākas domāt par jauniem produktiem.
Arī resursu un pakalpojumu cenas esot gana liels izaicinājums.
"Kā rudzu maizi iesaiņot mazliet savādākā formātā"
"Grauda spēka" saimnieks Raimonds Biedrītis stāstīja, ka paši iepērk graudus un tad maļ pilngraudu miltus. No tā rudzi ir aptuveni 30 %, bet pārējais – kvieši. Tagad, tuvojoties pludmales sezonai, esot redzams, ka pircēji patērē mazāk gan rudzu, gan kviešu maizi.
Pirms kovida pandēmijas "Grauda spēkam" bija laba sadarbība ar viesnīcām, bet, daļai aizveroties ciet, krities arī rudzu maizes patēriņš.
"Jā, ir vērojama tendence, ka rudzu maizi izvēlas mazāk. Esam izstrādājuši vienu citu produktu, kas ir mazliet alternatīva klasiskajai rudzu maizei – kā kēksiņus, un tie gan labi iet.
Te ir jautājums, kā mēs to rudzu maizi varētu iesaiņot mazliet savādākā formātā, kas cilvēkiem ir ērtāk.
Lielākā daļa jau visu ko domā. Labi partneri ir Limbažu "Lielezers", kas visu laiku domā ko jaunu un inovatīvu, jo tu jau nevari sēdēt uz vecajām receptēm, ir jāseko līdzi laikam un jāpiedāvā patērētājam kas ērts un vienkāršs, viņam saprotams," sprieda Raimonds Biedrītis.
Viņš novērojis, ka pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc konditorejas izstrādājumiem. Tomēr daudzi pievēršot lielu uzmanību klasiskām vērtībām, kas atgādina bērnības garšu, piemēram, pērkot biezpiena bumbiņas un pumperniķeļus.
Maiznieki grib panākt īpašu programmu skolās
Latvijas Maiznieku biedrība jau vairākus gadus mēģina panākt īpašas rupjmaizes programmas ieviešanu skolās.
Tas nozīmē – katram skolēnam pa šķēlei rupjmaizes.
Normunds Skauģis to uzskata par ļoti svarīgu pasākumu, pirmkārt, lai bērni ēstu veselīgāk un, otrkārt, tas ir mūsu tradīciju jautājums.
Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs stāstīja, ka tagad "maiznieki iet tuvāk saviem nākamajiem patērētājiem un atgādina par to, ka mums ir Latvijas lepnums, mums ir rudzu maize, jo savādāk ir tā, ka mūsu jaunā paaudze ir aizvien tālāk no rudzu maizes un izvēlas daudz ko citu."
Pie rupjmaizes programmas kā pilotprojekta ieviešanas skolās un pirmsskolas iestādēs pašlaik aktīvi strādā Latvijas Maiznieku biedrība kopīgi ar Zemkopības ministriju, un jau tuvāko nedēļu laikā kļūšot skaidrs, kad tā varētu notikt.
Tās laikā paredzēts skolēniem dalīt bezmaksas rudzu maizi, kā arī skolas apmeklēs paši maiznieki, lai stāstītu par savu arodu un rudzu maizes tapšanu.
