Ekonomikas diskusiju pamatā būs bijušā Itālijas premjera Enriko Letas sagatavotais ziņojums par vienotā tirgus nākotni.
Vienotais tirgus palicis novārtā
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels intervijā Latvijas Radio šonedēļ jau norādīja, ka, viņaprāt, vienotais tirgus pēdējos gados ir ticis pamests novārtā.
"Esmu ļoti pragmatisks. Tas nozīmē, ka es redzu politisko laukumu un apzinos, ka īstermiņā būs ļoti grūti panākt vienošanos par Eiropas obligācijām, jo dažas valstis pilnībā iebilst pret šo ideju. Tas nenozīmē, ka mēs nekad nespēsim par to vienoties, bet īstermiņā to ir grūti iedomāties. Tādēļ es saku, ka ir arī citi spēcīgi instrumenti," teica Mišels.
"Iespējams, ka tie pat ir spēcīgāki nekā Eiropas obligācijas, kas būs atkarīgs no tā, cik naudas mēs būsim gatavi tam veltīt. Spēcīgākais no šiem instrumentiem pilnīgi acīmredzami ir kapitāla tirgus savienības izveide."
Latvija Eiropadomē paudīs nostāju, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš administratīvā sloga mazināšanai un pieaugošajam normatīvajam ietvaram ES, kas jo īpaši negatīvi ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus.
Latvijas ieskatā viens no izaicinājumiem uzņēmumu pārrobežu darbībā ir ES dalībvalstu atšķirīgās administratīvās procedūras, līdz ar to jāizstrādā kopēja vienotā tirgus digitālo risinājumu ieviešana.
Latvija uzsvēra, ka tālākā ES kapitāla tirgus attīstībā ir nepieciešams pilnveidot uzraudzības ietvaru, veicināt institucionālo investoru aktivitāti un privātpersonu līdzdalību kapitāla tirgū.
Nepieciešamas izmaiņas lauksaimniecības politikā
Latvija atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātos grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas regulējumā, kā arī aicinās pēc iespējas ātrāk panākt vienošanās ar Eiropas Parlamentu, lai grozījumi varētu stāties spēkā.
Lauksaimniecības sadaļā plānotas diskusijas par nepieciešamajiem pasākumiem, lai risinātu aktuālos izaicinājumus lauksaimniecības jomā, kā arī progresu 21. marta un 22. marta Eiropadomē iezīmēto soļu ieviešanā.
Savukārt ES un Turcijas attiecību sadaļā gaidāmas diskusijas par iespējām stiprināt ES sadarbību ar Turciju kopīgu interešu jautājumos, kā arī progresu Kipras jautājumā. Papildus varētu norisināties diskusijas par ES stratēģisko programmu un ES iekšējām reformām ar skatu uz ietvaru apstiprināšanu.
Latvija sagaida konstruktīvu Turcijas rīcību, kas respektē ES valstu intereses un sniedz ieguldījumu Eiropas drošībā, jo īpaši attiecībā uz Krieviju un Kipras jautājuma risināšanā.
Latvija norādīs, ka ES pielāgošanās un jaunu dalībvalstu uzņemšanas procesiem jābūt paralēliem, bez kavēšanās un bez sasaistītiem nosacījumiem.
