Kāpēc valsts mežu izmantošanā toni nosaka koku cirtēji, nevis zinātnieki?

Industrijas ceļā nostājusies Satversmes tiesa, kas pagājušajā nedēļā atcēla valdības noteikumus par jaunāku mežu ciršanu kailcirtē. Nozare sola nepadoties. Laikā, kad prasības pēc dabas sargāšanas arvien pieaug, par vērtīgu biotopu saglabāšanu valsts mežos lemj amatpersonas, kuru pārliecība balstās peļņas gūšanā.

Kāpēc par valsts mežu izmantošanu joprojām teikšana ir gandrīz tikai koku cirtējiem, nevis dabas pētniekiem un zinātniekiem? Un vai Satversmes tiesas spriedums, kas aizliedz cirst jaunākus kokus, apturēs mežu noplicināšanu?  

Šis neskaitās mežs, šie neskaitās koki

Aprīļa pirmajās dienās Latvijas Radio devās uz Pokaiņiem Dobeles novadā. Te, netālu no slavenajiem akmeņu krāvumiem, kas piesaista ezotērikas cienītājus, daudzu tūkstošu kvadrātmetru platībā nocirsts skaists mežs.   

Klajumā vietām atstātas nevērtīgas alkšņu audzes. Mitrākajās vietas neaiztikti ir arī krūmāji, bet izcirtuma vidū slejas milzu egļu puduris. Tajā ir nomaskēts medību tornis.

Ceļa malā krautuvēs guļ desmitiem kubikmetru egļu, bērzu un apšu baļķu.  Blakus četru piecu metru augstumā slejas kaudzes ar nocirsto koku zariem un galotnēm. Te sarunāta tikšanās ar Anitu Bisenieci, kura dzīvo blakus izcirtumam.

"Man nāk raudiens, vienkārši man nav ko pateikt," viņa saka.

Biseniece, kas mājās kopj pieaugušu dēlu ar īpašām vajadzībām, ir bijusī ģeogrāfijas skolotāja, un patlaban ir vides gide. Sarakstījusi vairākas grāmatas, tostarp arī mācību grāmatu ģeogrāfijā pamatskolai.

"To, ka šīs kaudzes var nākt ārā no šīs vienas laukmales, – man īstenībā nebija priekšstata," viņa saka. Anitai ļoti rūp daba un mežs. Viņa ir bijušā "mežinieka" atraitne un nebūt neuzskata, ka mežā nedrīkst iet ar zāģi. Taču tas jādara ar prātu.

Kopā ar viņu Latvijas Radio dodas aplūkot vietu klajumā, kur nu vairs rēgojas tikai dažādu izmēru egļu un sulojoši bērzu celmi. 

Anita stāsta, ka celmi ir milzīgi un egles bija patiešām dižas. Iespējams tāpēc, ka auga labā augsnē. Tomēr nu zudis ir ne tikai skaistums.

"Tur tālāk ir tas lielais purvs, tas lielais dīķis, visi šie koki sūknēja arī mitrumu nost.

Šeit sāksies pārpurvošanās arī tālāk. Lauces vietā būs – pļurkš! – slapja vieta!

Jo šitik milzīgi lieli koki, lai arī skuju koki, bet ir arī bērzi, apses, viņi taču susināja visu šo zemo vietu. Tādas lietas jau viņiem ["Latvijas Valsts mežiem"] vispār vairs neko nenozīmē," saka Anita Biseniece.

Kokus zāģēja arī pa brīvdienām un naktīm. "Hārvestera" gaismas un trokšņi traucēja mieru. Biseniece sāka pētīt, kas īsti te notiek.

"Vienvārdsakot, šis viss, kur mēs tagad ejam, un

visi tie kubikmetri, kas ir dabūti ārā, – šis neskaitās mežs. Un šie neskaitās koki, un šis neskaitās nekas!" viņa stāsta.

Viņas kaimiņš savulaik vairākus desmitus hektāru zemes pārdeva valsts uzņēmumam "Latvijas Valsts meži".  Vietā, kur ir izcirtums, kartēs iezīmēta lauksaimniecības, nevis meža zeme. 

Atbilstoši likumam īpašniekam ir tiesības kopt savu lauksaimniecības zemi, tostarp arī novākt apaugumu. Ierēdņi to atļauj, pat ja tie ir pieauguši koki un nezinātājam var likties, ka tas ir īsts mežs.

Tādā gadījumā nav nepieciešama ne koku novērtēšana, ne Valsts meža dienesta akcepts. Vajadzīgs vienīgi pašvaldības saskaņojums un jāinformē vēstures pieminekļu sargi, ja tuvumā ir kāds nozīmīgs objekts. Šīs prasības "Latvijas Valsts meži" ir ievērojuši. 

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus meža zāģēšanu pie Pokaiņiem, kas dokumentos nemaz neskaitās mežs, saka: "Loģiski būtu, ja nopērk kaut ko, kas pēc būtības ir mežs, tad pirmkārt tas kļūst par valsts zemi, "Latvijas Valsts mežu" gadījumā tas kļūst par mežu."

Viņam ir aizdomas, ka meža novākšana, pie katras izdevības izmantojot likumu līkločus, varētu būt apzināta rīcība.

"Ir acīmredzami, ka tiek meklēti dažādi ceļi, lai nocirstu kokus tā, lai tas netiktu ieskaitīts maksimāli pieļaujamā ciršanas apjomā. Un jau tā ir lērums dažādu likumā dotu iespēju – ja tu nocērt rekonstruktīvo cirti, tas tur neskaitās; ja tu nocērt sanitāro cirti, tas tur neskaitās; ja tu cērt ceļu būvei, grāvju būvei, tas tur neskaitās; un šis arī, – ja tu novāc apaugumu, nevis nocērt mežu galvenajā cirtē, tad tas neiet pie tās summas," skaidro Ķerus.

Valsts mežos dabas aizsardzībai prioritāri atvēlētais zemes īpatsvars līdz 2030. gadam nepieaugs

Valstij piederošais uzņēmums "Latvijas Valsts meži" rudenī izstrādāja jaunu vidēja termiņa stratēģiju. Uzņēmuma mājaslapā publicētajā kopsavilkumā nepārprotami uzsvērta uzņēmuma orientācija vienīgi uz mežsaimniecības industriju.

Vārdu salikums "dabas daudzveidība" pirmoreiz dokumentā parādās vien pie beigām. Tā ir sadaļa par uzņēmuma definēto misiju, kuras lozungs skan "Veidojam plaukstošu Latviju".

"Latvijas Valsts mežu" vidēja termiņa darbības stratēģijas 2024.–2030. gadam kopsavilkumā par misiju teikts: "Efektīva un racionāla dabas kapitāla pārvaldība un vairošana nodrošina izejvielas citām tautsaimniecības nozarēm un ļauj paaugstināt konkurētspēju pasaules piegāžu ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem. Vienlaikus plaukstoša Latvija nav iedomājama bez mērķtiecīgām rūpēm par dabu un tās daudzveidības saglabāšanu."

Tomēr dabas daudzveidības saglabāšana vai palielināšana nav starp trīs uzņēmuma galvenajiem mērķiem.

Tabulās ar stratēģiskos mērķus raksturojošajiem rādītājiem ierakstīts, ka dabai tuvāku mežsaimniecības modeļu attīstībai atvēlētās platības šogad pieaugs par 40 000 hektāru un tā arī paliks nākamos sešus gadus.

Bet dabas aizsardzībai prioritāri atvēlētais meža zemes īpatsvars līdz 2030. gadam vispār nepalielināsies. 

Zinot, ka aizsargājamas teritorijas neizbēgami būs jāpalielina, šāda aina uzņēmuma pamatdokumentos var radīt priekšstatu,  ka akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" ir atteikusies no līdz šim piekoptās sabiedrisko attiecību stratēģijas publiski stāstīt, ka daba tai ir prioritāte.

Ķerus spriež, ka "mežu nozares sarunās "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis saka – ja mēs saudzēsim biotopus, tad kritīsies iegūstamie koksnes apjomi. Tu faktiski atzīsti, ka daļa no koksnes nāk no mežiem, kas patiesībā būtu saudzējami. Bet pret sabiedrību viņi joprojām ir dabas draugi un rāda, ka kailcirtes ir forši, jo tur mazai pūkainai priedītei tiek gaisma, un veci koki ir "pē", tāpēc mēs viņus aizstājam ar jauniem un – kā mēs saudzējam putniņus un zvēriņus!"

Jāizšķiras – kurus biotopus sargāsim un kādas būs kompensācijas

Šogad februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un zemju īpašniekiem tiešsaistē prezentēja biotopu kartēšanas informatīvo ziņojumu.

"Dabas skaitīšanas uzdevums bija noskaidrot, cik un kādas dabas vērtību veidi ir sastopami Latvijā, un iegūt detalizētu un pilnu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, par to kvalitāti un izplatību, jo tāds kopskats mums līdz šim nebija bijis," stāstīja valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere.

Visus šos gadus, kamēr eksperti citu pēc cita izstaigāja uz kartes sazīmētos kvadrātus un ministrijā krājās ziņas par jaunatklātiem vērtīgiem biotopiem, jau sākās domstarpības starp mežu un lauku biznesmeņiem un dabas zinātniekiem, ko un cik daudz mēs no atrastā sargāsim.    

Tagad strauji tuvojas brīdis, kad politiķiem beidzot ir jāizlemj konceptuāli, ko un kur valsts aizsargās.

Informatīvais ziņojums par desmit gadus ilgušo dabas skaitīšanu nu ir nonācis līdz sabiedriskajai apspriešanai. Vēl pavasarī tas būs ministrijās un valdībā, sola VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

"Mēs apstrādājam iesniegtos priekšlikumus, iebildumus, precizējam pašu informatīvo ziņojumu, un tas nākamais solis, kas arī notiek tiesību aktu projektu portālā, ir – sūta skaņošanai ministrijām," skaidro Daiga Vilkaste.

No 16 ieinteresētajām organizācijām saņemti  86 priekšlikumi papildināt vai mainīt dokumentu.

"Ir vairāki tādi priekšlikumu bloki. Viens pilnīgi noteikti ir saistīts ar kompensācijām, par ko iebilst daudzi – ka nepieciešams atrisināt kompensāciju jautājumu, par taisnīgām kompensācijām. Un jāsaka – jā, ziņojuma tālākā virzība būs atkarīga, kā mums veiksies kompensāciju darba grupā," atzīst Vilkaste.

Vēl ieinteresētie vēlas uzzināt konkrētas aizsargājamo teritoriju robežas, kur tādas būs jāveido. Taču tās nevar ietvert šajā ziņojumā, tam nepieciešama īpaša kārtība. 

Ir iebildumi, ka aizsargājamās teritorijas veidos pamatā uz valsts zemēm.

"Otrs nosacīti ir dabas organizāciju bloks, kas uzskata tieši otrādi, ka jāveido teritorijas pēc maksimāli daudz atrastajiem biotopiem, – jo vairāk un stingrāk, jo labāk. Virzība ātra, neko tur nevilcinoties un lieki laiku netērējot, virzāmies uz priekšu. Nu būtībā tie iebildumi ir krietni pretēji, ļoti dažādi katrai pusei atkarībā no tā, ko viņi pārstāv," stāsta Vilkaste.  

Viņa piekrīt, ka ministriju šobrīd sit no visām pusēm, "tā tas ir parasti dabas aizsardzībā".

Daži gaida "Zaļā kursa" prasību mazināšanu

Dabas skaitīšanas fināls ir tikai viens no procesiem, kas lauksaimnieku, mežsaimnieku  un dabas draugu, kā arī pētnieku starpā raisa nesaskaņas.

Vēl ir Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija. Tā ir viena no tā saucamajām "Zaļā kursa" iniciatīvām, kas paģēr 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet vēl trešdaļu no tā par īpaši aizsargājamām platībām.

Vēl pērn politiķi gribēja šo iniciatīvu skatīt kopā ar dabas skaitīšanu, taču šobrīd abi procesi ir atdalīti.

"Primāri mēs noteikti skatīsimies, kas notiek ar šo ziņojumu, palaidīsim šo, un tad tas droši vien ir nākamais. Tur arī, protams, ir paredzēts informatīvais ziņojums valdībai," stāsta Vilkaste.

Eiropas Komisija pret Latviju ir vēl ierosinājusi pārkāpuma lietas par biotopu nesargāšanu. Tāpat Eiropas Savienībā ir palicis neatrisināts jautājums par papostīto dabas vērtību atjaunošanu.

Daži politiķi un lauku saimniekotāji cer, ka gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarēs dabai nedraudzīgāki spēki un "Zaļā kursa" prasības izdosies mīkstināt.

Vides ministre cer uz saprātīgiem kompromisiem

Lielu brēku var sagaidīt arī pie valdības galda. Vides ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" ir apņēmības pilna līdz Jāņiem valdībā tikt skaidrībā ar dabas skaitīšanas rezultātu tālāko noformēšanu dabā un vēlāk arī citiem dabas aizsardzības stiprināšanas pasākumiem.

Viņa cer uz saprātīgiem kompromisiem.

"Manā ieskatā ir svarīgi sarunāties 

ar vides pārstāvjiem, kur es arī sevi pieskaitu, jo es kā ģeogrāfe un dabas mīlētāja, man ir priekšrocība, jo man tiešām tā daba arī patīk, neatkarīgi no tā, kādā amatā es esmu. Bet protams, ka tas ir jāvērtē ar ekonomiskajām un saimnieciskajām interesēm," klāsta ministre.

Jautāta, vai nav bijuši tādi mājieni, ka vajag piebremzēt tos dabas cilvēkus, "budžetā caurums, ļaujiet mums saimniekot", vai nav kāda robeža pārkāpta, Bērziņa atbild: "Nu ziniet, tie mājieni un tie spiedieni ir no abām pusēm. Un uz abām pusēm. Es varu atkārtot tikai to pašu – manā ieskatā ir jārunā, ir jātiekas, ir jāsēž pie viena galda, nevis katram savā ierakumu pusē."

Krauze: Mežu ciršanu nevar uzskatīt vienīgi par kaitējumu

Lielākais Vides ministrijas oponents būs zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš ir arī politisko partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku savienība" vadītājs.

Viņš līdz šim ir bijis diezgan zaļi domājošs, salīdzinot ar citiem zemniekiem, jo viens no viņa saimniekošanas virzieniem ir biškopība. Tai ir nepieciešama dabas tīrība un daudzveidība.

Tagad, jautāts par bitēm, Krauze nosaka: "Bites jau sen izlidoja, bet man nav vairs bišu, tā kā es nevaru atvēlēt laika pietiekoši."

Jautāts, vai līdzsvars starp dabas aizsardzību un saimnieciskām interesēm nav pārāk nosvēries saimniekotāju labā, Krauze spriež: "Zaļās organizācijas saka, ka ir par sliktu zaļajām idejām. Savukārt tie, kas pārstāv ražošanu, mežsaimniecību un kokrūpniecību, un tai skaitā arī lauksaimnieki, tie saka, ka ir jau par traku, mēs nevaram uztaisīt visu Latviju par rezervātu."

Ministrs ir pārliecināts, ka Latvijā ar "zaļajām lietām" ir daudz labāka situācija nekā citur pasaulē, jo meži klāj apmēram 50% no teritorijas. Un to ciršanu nevar uzskatīt vienīgi par kaitējumu.

"Es vienmēr skatos uz mežu kā ekosistēmu, kas ir mainīga. Tai skaitā par šiem 80 līdz 100 gadiem tur var būt arī kaut kas vērtīgs. Bet, ja mēs to mežu nocērtam, tad atkal sākas cita ekosistēma. Tad var teikt, ka vecajā mežā bija vairāk visa kā vērtīga, bet dabā jau viss ir vajadzīgs!" saka Krauze.

Par dabas skaitīšanā atrastajiem Eiropas nozīmes biotopiem Krauze nav vienās pozīcijās ar VARAM, ka smagums jāiznes valstij, būtībā uzņēmumam "Latvijas Valsts meži".

"Mums jau jāaizsargā tur, kur ir tās vērtības!" viņš uzsver.

Visur to darīt nevar, un ir jāizšķiras. Krauze saka, ka vispirms "jāatrod nauda, kā kompensēt, un tad tikai jāliek virsū tas liegums. Un jāsaprot mērķis – vai mēs ejam, ka 10% ir stingrās aizsardzības zonas un 20%, kur saimnieciskā darbība iespējama. Bet, ja mēs izņemam no aprites ārā milzīgas meža teritorijas, tad ir jāsaprot sekas."

Tas, ka nav naudas kompensācijām, ir viens no instrumentiem, ar ko mežu apsaimniekotāji un lauksaimnieki, kas apvienojušies pretdarbībai, cer panākt, ka saimnieciskās darbības ierobežojumus apturēs.

Ministrs biedē arī ar ekonomiskiem un sociāliem zaudējumiem, ja dabu sargāsim tā, kā likumos paredzēts.

"Tagad pirmo reizi es esmu lūdzis un uzdevis rēķināt šo sociāli ekonomisko ietekmi. […] Mēs varam pieņemt lēmumus, bet tad Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaprot – samazināsies par 2500, 3000 vai, kā minēts maksimālā scenārijā, par 7500 darbavietas, kur nozare saka, ka varētu būt līdz 10 000. Skaidrs, ka tas ir zaudējums valsts budžetam, bet tas ir zaudējums arī pašiem strādājošiem," norāda ministrs.  

Krauze uzskata, ka kokapstrādes speciālisti tā vietā, lai pārkvalificētos, dosies darbā uz Skandināviju.

"Tagad sanāk tā, ka šī zaļā politika piespiež cilvēkus aizbraukt prom, un tā nedrīkst būt!" uzsver Krauze.

Satversmes tiesas spriedums – simbolisks lēmums?

Pagājušās nedēļas pirmdienā Satversmes tiesa pasludināja ilgi gaidīto spriedumu lietā par noteikumu atcelšanu, kas pieļāva tievāku, līdz ar to arī jaunāku koku ciršanu Latvijas mežos.

Lietu ierosināja pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Pasaules Dabas fonda un Latvijas Dabas fonda pieteikuma. Organizācijas uzskata – ja šie noteikumi paliktu spēkā, Latvijā samazinātos pieaugušu, dabas daudzveidībai svarīgu mežu platības.

Tiesa secināja, ka normas pieņemtas, neizvērtējot sekas, ko šāda rīcība var nodarīt dabai. Tiesa atzina valdības noteikumu par koku ciršanu mežā 7. pielikumu, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, par neatbilstošu Latvijas republikas Satversmei un spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.

Ko nozīmē šis spriedums? Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis skaidro, ka "tas tik iezīmē to, ka šajā valstī dabas aizsardzības jautājumi ir līdzvērtīgā jautājumu lokā kā sociāli un ekonomiskie jautājumi. Tas līdzšinēji vienmēr ir palicis otrā plaknē. Šis ir tāds simbolisks lēmums. Turpmāk būs jāskatās, kādus lēmumus mēs pieņemam attiecībā par vides jautājumiem."

Zemkopības ministrijā, kur savulaik normas radīja, noskaņojums ir kareivīgs. Ministrs Krauze negrasās atkāpties no idejas atļaut jaunāka meža zāģēšanu.

"Pirmkārt, Satversmes tiesa pateica, ka Ministru kabinets var pieņemt šādus lēmumus, bet ka jābūt pietiekamam ietekmes uz vidi novērtējumam, kā tas ietekmēs vidi, sabiedrību, jo mežam ir šīs funkcijas dažādas," klāsta Krauze.

Viņa arguments – jādod īpašniekam lielāka brīvība pašam izlemt, kurā brīdī viņš var savu meža kapitālu pārvērst naudā.

Satversmes tiesas spriedums "Latvijas Valsts mežus" ietekmēs maz

"Latvijas Valsts mežu" galvenais birojs atrodas Rīgā, Vaiņodes ielā, modernā ēkā ar plašu autostāvvietu un omulīgu, zaļu iekšpagalmu. Te ir sarunāta intervija ar uzņēmuma valdes locekli Valdi Kalnu.

Valdis Kalns amatā ir pēdējos mēnešus. Uzņēmumā viņš strādājis ilgus gadus arī pirms pašreizējā amata.

Arī Kalnam Latvijas Radio vispirms jautā par nozīmīgo Satversmes tiesas spriedumu.

Viņš atzīst: ""Latvijas Valsts mežus" šis spriedums maz ietekmēs, jo mums ir pietiekoši liels pieaugušu un pāraugušu audžu īpatsvars, vairāk nekā 60 miljoni (kubikmetru) un mūsu vēsturiskie dati un šī brīža aktivitātes ir viena procenta apmērā, ko mēs cērtam pēc caurmēra. Tas vairāk ir kādu sanitāru vai specifisku vajadzību gadījumā."

Tas, ka meži aug ātrāk, nekā uzņēmums tos spēj nocirst, ir jau kā mantra, ko intervijās uzsver "Latvijas Valsts mežu" amatpersonas un Zemkopības ministrijas spice.

Tomēr, ja cērtamo mežu ir tik daudz, kāpēc uzņēmums tik naski cērt kokus veidā, kas balansē uz ētikas robežas un pat to pārkāpj?

Latvijas Radio uzņēmuma valdes loceklim minu piemēru gan ar aizsargājamiem staignāju mežiem, kurus "Atvērtie faili" pētīja vienā no iepriekšējiem raidījumiem, gan arī Pokaiņu mežu.

"Es nevaru komentēt šo konkrēto situāciju, bet es zinu vispārīgo principu. Mēs valstī… ir arī uzdevumi klimata neitralitātes aspektā, kur viens no pasākumiem, kas tiek diskutēts un ieviests, ko katrs īpašnieks var pats izlemt, – veidot ražīgas audzes, ieaudzējot mežu. Savukārt, ja tur ir atsevišķi bērzi, baltalkšņi vai kādi krūmi, tas ir normāls saimniecisks paņēmiens novākt konkrēto apaugumu, sagatavot augsni un iestādīt jau meža kultūras," atbild Kalns.

Valsts mežu pārstāvis uzskata: VARAM sagatavotie dokumenti ir kaitnieciski

Uzņēmums "Latvijas Valsts meži" simtprocentīgi pieder valstij. Tā kapitāldaļu turētājs ir Zemkopības ministrija, kas uzņēmumam dod uzdevumus un nosaka politiku. Proti, ka tam jāstrādā sabiedrības interesēs.

Tāpēc vides organizāciju cilvēki ir pārsteigti, ka "Latvijas Valsts meži" publiski pieprasa apturēt dabas skaitīšanas informatīvā ziņojuma tālāko gaitu. To var iztulkot arī kā uzņēmuma runāšanu tā īpašnieka ministrijas vietā un pretošanos valsts politikai.

Valdis Kalns uzskata, ka VARAM sagatavotie dokumenti ir kaitnieciski.

"Valstī jau eksistē kaut kāds aizsargājamo teritoriju tīkls. Noteikta kārtība, kā veido jaunas aizsargājamas teritorijas vai aprobežojumus. Un pats dabas skaitīšanas process, kā apzināt dabas vērtības, ir apsveicams, tikai jautājums, kā tiek veidots šis protokola lēmums.

Es teikšu – patiešām antikonstitucionāli priekšlikumi tiek ielikti," spriež Kalns.

Uzņēmuma vadība ir sašutusi, ka "Natura 2000" teritorijas veidos galvenokārt valsts un pašvaldību, tas ir – publiskā īpašuma zemēs un ka turpmāk būs jāsargā visi tajās  līdz šim atrastie un dabas datu bāzē "Ozols" ierakstītie Eiropas nozīmes biotopi.

"Kategoriski ir jāizslēdz tāda versija, ka viens eksperts bez jebkāda likumiska pamata dabas datu bāzē "Ozols" var veikt atzīmi, ar ko tiek noteikti aprobežojumi meža apsaimniekošanai. Mums tas nav pieņemams, un tad jau jāskatās, ko tas valstij maksā," uzsver Kalns.

Viņš ir aplēsis – ja ieviesīs maksimālo scenāriju, tad valsts zaudēs 100 miljonus eiro dividendēs, par 250 miljoniem saruks apgrozījums.

Savukārt, ja runa ir par 3 miljoniem kubikmetru, tad tā ir ceturtā daļa no visa Latvijas kokrūpniecības apgrozījuma. 

"Šis piedāvājums satur vienas interešu puses, vides, tā teikt uzkundzēšanos uz mežsaimniecību, un galu galā valsts pēc tam risinās jautājumus, ko darīt ar cilvēkiem, ko darīt ar uzņēmumiem!" saka Kalns.

"Latvijas Valsts mežiem" tagad ir ievēlēta jauna valde. Starp šīm amatpersonām nav neviena cilvēka ar dabas aizsardzības izglītību. Kalns, kurš drīzumā vairs nestrādās valdē, saka – nav nemaz tāda vajadzība.

"Mums katrs valdes loceklis savas kompetences apjomā ir atbildīgs par vides jautājumiem – tie var būt zemes dzīļu jautājumi, tie var būt informācijas sistēmu jautājumi. Mežsaimniecība, rekreācija, viss vienmēr ir saistīts ar vides aspektu noteiktā apjomā," norāda uzņēmuma pārstāvis.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam Latvijas Radio jautāja, vai tā ir apzināta taktika, ka laikā, kad dabas aizsardzība nu ir viena no nozari visvairāk ietekmējošām lietām, uzņēmuma vadībā nav neviena eksperta.

"Tā nav ne taktika, ne nodoms, ne ļaunprātība," atbild Kronbergs. Viņš atgādina, ka iepriekšējās valdes izvēles procesā personu ar vides aizsardzības specializāciju tā arī neizdevās atrast. Un konkursa organizatori saņēma pārmetumus, ka prasības valdes locekļiem ir pārāk specifiskas.

"Šoreiz gājām to ceļu, ka bija divi profili par mežu, kurš vairāk ir par izstrādi, un otru skatījāmies tajā virzienā uz šo vides aspektu. Jā – nebija kandidātu! Mēs šo meža profilu atstājām vienu vakantu un vidi, atjaunošanas stāstu liksim kopā ar zinātni," skaidro Kronbergs.

Arī uzņēmuma padomē, kas nule kā apstiprināta samazinātā –  triju cilvēku sastāvā, šādu ekspertu nav.

Biešu un burkānu pļavas

Dabas aizsardzības organizāciju cilvēkiem ir daudz piemēru, kā "Latvijas Valsts meži" nodara postu dabai, no kā būtu bijis iespējams izvairīties.

Arī viņiem ir iebildumi un papildinājumi dabas skaitīšanas ziņojumam un valdības lēmumam,

tomēr svarīgākais šobrīd ir virzīties ātrāk uz priekšu, saka Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.

"Arī investori grib saprast, kādā apjomā biotopu aizsardzība būs kvantitatīvi, arī kvalitatīvi, telpiski. Un ar to jārēķinās, arī ar kaut kādām koksnes plūsmām. Bet tajā pašā laikā, no otras puses, mēs atkal redzam, ka meža nozares pārstāvji – kā "Latvijas Valsts meži" – saka: "Nē, stop! Mēs šādu uz priekšu nevaram virzīt." Tas nozīmē, ka nu, jā, ja mēs atveram tādu ļoti, ļoti demokrātisku procesu, šīs sarunas var atkal turpināties, nezinu, mēnešiem vai gadiem," saka Rozītis.

Savs raksturojums Zemkopības ministrijas iecerei atļaut cirst jaunākus kokus un tam, kā "Latvijas Valsts meži" lepojas ar kvalitatīva meža stādīšanu, ir vides gidei Anitai Biseniecei.

"Saprotiet, viena lieta ir mežs, un otra lieta ir koku tīrums! Tad, ja arī nocērt kokus, pēc tam iznīcina visu zemsedzi, ar šitādām [mašīnām] braukājot šurpu turpu, pēc tam izdzen metru dziļas vagas, kas ir man ne tikai līdz tai vietai, kur kājas sākas, bet vēl bišķi vairāk, un tad uz vagu virsām sastāda egles, tad nevar teikt, ka mežs tiek atjaunots," norāda Biseniece.

Viņa stāsta, ka mežam ir sava ekosistēma ar augsto koku stāvu, otro koku stāvu, pamežu, paaugām, kur ir jaunie kociņi, lakstaugiem, sūnām un daudz ko citu.

"Tad ir jāsaka tā – mēs iznīcinājām mežu, jo mežam ir zināmas sastāvdaļas, […] atstāja tikai pliku zemi, vagas un vienu koku sugu. Tas ir apmēram tas pats, kas pļavu, kur ir pīpenes, maijpuķītes, bla bla bla bla bla, un tā visa vietā iestāda bietes taisnās rindās vai burkānus. Un saka, ka tā ir pļava.

Un tas štrunts, ko viņi sataisa, – nevajag teikt, ka viņi atjauno mežu!" saka vides gide.

Biseniece ir pārliecināta, ka uzņēmums, kas apsaimnieko mums visiem, sabiedrībai piederošos mežus, kas klāj ceturto daļu no Latvijas teritorijas, to nedara profesionāli. Šim uzņēmumam primāri rūp naudas gūšana, nedomājot par nākotni.

"Vai "Latvijas Valsts meži" kā valsts meža apsaimniekotājs ir pelnījis mūsu, iedzīvotāju uzticību? Šis jau ir galvenais jautājums! Šis ir galvenais jautājums!" uzsver Anita Biseniece.