Kohēzijas politika varbūt neizklausās kā pati aizraujošākā tēma, bet tas ir ļoti svarīgs vienotās Eiropas pamatakmens. Kohēzija ir sava veida izlīdzināšanas fonds, kas palīdz mazāk attīstītām Eiropas valstīm, piemēram, Latvijai ekonomiski pakāpties līdz Eiropas vidējam līmenim.
Pievilkšanās pie Eiropas vidēja līmeņa notiek pat tad, ja ikdienā to nemanām, bet, paskatoties plašākā gadu griezumā, izmaiņas ir nenoliedzamas. To savā uzrunā Kohēzijas forumam uzsvēra arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena:
"Iekšzemes kopprodukts pēc iedzīvotāju pirktspējas valstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, pieaudzis no aptuveni puses no ES vidējā rādītāja līdz gandrīz 80% šodien."
Konkrēti Latvijas gadījumā gan šis rādītājs ir nevis 80%, bet knapi 70% no Eiropas vidējā. Taču arī tas ir uzlabojums, salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem.
Kohēzijas politikas ietvaros caur dažādiem Eiropas Savienības fondiem Latvijā no 2004. līdz 2021. gadam investēti aptuveni 9,5 miljardi eiro. Pašreizējā periodā, no 2021. līdz 2027. gadam, pieejami vēl 4,3 miljardi eiro, kas sadalīti tādiem mērķiem kā viedāka, zaļāka, ciešāk savienota un iekļaujošāka Eiropa, kā arī citiem.
Ik pa laikam dzirdam, ka iebuksējusi kādas slimnīcas pārbūve vai satiksmes infrastruktūras celtniecība un tādēļ šie projekti var zaudēt Eiropas finansējumu. Tas satraucis gan Finanšu ministriju, gan uzņēmējus, kuru pārstāvji arī sekoja forumā notiekošajam.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja – akmens jāmet ierēdņu lauciņā: "Ja mēs analizējam, tad tā nav viena, divas ministrijas, kas vilcinās ar šo fondu apguvi, bet tās ir lielākā daļa ministriju plus Valsts kanceleja."
Aicina mainīt līdzekļu sadali
Pašvaldībās ar Eiropas finansējuma ieguldīšanu veicas daudz labāk. Piemēram, Cēsu novada attīstībā pēdējo 15 gadu laikā ieguldīti 160 miljoni eiro, no kā 100 miljoni ir Eiropas finansējums.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka daudzos jautājumos Eiropas finansējums ir tieši tas, kas nodrošina novada attīstību: "Nu, piemēram, Cēsu koncertzāle. Pilnīgi noteikti, ka paši no sava finansējuma mēs tādu nekad nevarētu atļauties.
Milzīgas investīcijas izglītības sistēmā. Milzīgas investīcijas ielu infrastruktūrā, ūdenssaimniecībā, siltumapgādes saimniecībā."
Kamēr citas nozares cīnās ar finansējuma apguvi, Cēsu novada mērs Latvijas pašvaldību aicina Eiropas instances nākamajā periodā mainīt Kohēzijas līdzekļu sadali. Viņaprāt, finansējuma izmantošanas mērķiem jābūt elastīgākiem, jo pašvaldības ir dažādas un vajadzības tām ir dažādas. Rozenbergs arī uzsvēra – lemjot par atbalsta pasākumiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kuru attīstību ietekmē Krievijas agresija Ukrainā.
"Kohēzijas politikai būtu jāpievieno ģeopolitiskais aspekts," pauda Rozenbergs.
"Uzņēmēji šobrīd iepauzē ar investīcijām, cilvēki pietaupa līdzekļus, ekonomika bremzējas, tādēļ ģeopolitiskais aspekts mums ir ļoti izšķirošs."
Līdzīgu viedokli pauda arī citu Eiropas valstu pašvaldību pārstāvji, bet izmaiņas gan būs iespējamas tikai nākamajā Kohēzijas plānošanas periodā, kas sāksies pēc 2027. gada.
