Ašeradens norādīja, ka situācija ar PVN ieņēmumiem nav laba, tomēr darbaspēka nodokļi esot ar pozitīvu zīmi.
"Vismaz manā izpratnē pirmais ceturksnis ir labāks, nekā sākotnēji izskatījās," pauda Ašeradens, norādot, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumi no plānotajiem atpaliek par 35,6 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk par 1%. "Mēs atpaliekam, bet situācija nav kritiska," vērtēja finanšu ministrs.
Ašeradens pastāstīja, ka Finanšu ministrija piektdien, 26. aprīlī, publiskos ziņojumu par nākamo četru gadu budžeta ienākumu prognozēm, savukārt 30. aprīlī valdībā skatīs ministrijas sagatavoto finanšu stabilitātes ziņojumu, ko iesniegt Eiropas Komisijai.
Uz jautājumu, vai paredzams, ka budžeta neizpilde gada laikā pieaugs vēl vairāk, Ašeradens atbildēja, ka ekonomiskā vide šobrīd ir ļoti mainīga, turklāt nav zināms, kā attīstīsies drošības situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
Ašeradens norādīja uz labajām ziņām no Eiropas Centrālās bankas, kas, iespējams, jūnijā sāks samazināt procentlikmes, bet vienlaikus neesot labu ziņu par citu valstu ekonomikām, tostarp būtiski savus izdevumus samazinot Igaunijas un Somijas valdības. Ašeradens sacīja, ka stingri iesaka valdībai neuzņemties jaunas izmaksas, jo ir svarīgi pabeigt šo gadu ar 2,9% deficītu.
"Ja mēs pārsniegsim 3% deficītu, tad visus nākamos četrus gadus nāksies samazināt valdības izmaksas," norādīja ministrs.
KONTEKSTS:
Pērn Saeimā pieņemtais šī gada valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pieaugs par 2,5%, sasniedzot 45,524 miljardus eiro.
Neskatoties uz to, Finanšu ministrija šī gada februārī prognozi aktualizēja. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%, prognozē FM. Savukārt (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 1,7%.
Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, arī Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6% iepriekšējo 2,2% vietā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Valsts budžeta ieņēmumi šogad plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. 2025. gadā budžeta deficīts plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
