ES ir uzņēmusi "zaļo kursu", kura viens no mērķiem ir energoefektivitātes palielināšana. Blokam ir ambiciozi plāni. Pērn apstiprinātā Energoefektivitātes direktīva paredz, ka dalībvalstu kopīgajam enerģijas galapatēriņam 2030. gadā vajadzēs būt vismaz par 11,7% mazākam, nekā tika prognozēts 2020. gadā.
Jaunie noteikumi paredz īpašu pienākumu sabiedriskajam sektoram panākt ikgadēju enerģijas patēriņa samazinājumu 1,9% apmērā, no kura var izslēgt sabiedrisko transportu un bruņotos spēkus. Turklāt dalībvalstīm būs pienākums ik gadu renovēt vismaz 3% no valsts iestādēm piederošo ēku kopējās platības.
Ēkas ES veido 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpēc ES Ēku energoefektivitātes direktīva nosaka, ka no 2030. gada visām jaunuzceltajām ēkām ir jābūt bezemisiju ēkām.
Pēdējais laiks rīkoties finansējuma atrašanai
Šo un citu ES nosprausto energoefektivitātes mērķu sasniegšanai būs nepieciešami apjomīgi ieguldījumi. Tāpēc šonedēļ tika izveidota Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcija.
EK Enerģētikas ģenerāldirektorātā par energoefektivitāti atbildīgā ierēdne Paula Piņu sacīja, ka koalīcijas mērķis ir veidot saikni starp dalībvalstīm, finanšu iestādēm un EK, lai rastu iespēju finansēt energoefektivitātes pasākumus.
"Kā jūs zināt, energoefektivitāte ir bijusi un joprojām ir viens no Eiropas Zaļā kursa un plāna "REPowerEU" pamatpīlāriem. Un tagad ir jādomā par tā īstenošanu, jo tas patiešām ir galvenais instruments mūsu enerģijas tirgu noturības veicināšanai, un mēs vēlamies to arī labi izmantot, kad dekarbonizējam ēkas, kad mēs dekarbonizējam rūpniecības nozares. Lai īstenotu šo mērķi, ir svarīgi rast risinājumus – publiskus, privātus vai jauktus," sacīja Piņu.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone uzsvēra, ka ir pēdējais laiks rīkoties, lai īstenotu bloka energoefektivitātes mērķus, no kā būs atkarīga arī Zaļā kursa ieviešana.
"Enerģijas taupīšana ir ātrākais un lētākais veids, kā novērst atkarību no fosilā kurināmā un samazināt enerģijas rēķinus patērētājiem. Un vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka Eiropas Savienība vairs nav atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā. Mums noteikti ir jāatrod risinājumi, kā mazināt energoefektivitātes finansējuma trūkumu. Pastāvīga energoefektivitātes uzlabošana prasa lielus ieguldījumus – tikai ēku renovācijai ik gadu ir nepieciešami 275 miljardi eiro. Bez pienācīga finansējuma mēs riskējam apdraudēt Eiropas Savienības klimata mērķus, kas ir jāsasniedz līdz 2030. gadam, un klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam," brīdināja enerģētikas komisāre.
Nozīmīgu lomu paredz Eiropas Investīciju bankai
Simsone arī uzsvēra, ka Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijā liela nozīme būs Eiropas Investīciju bankai (EIB).
Pagājušajā gadā EIB investīcijas enerģētikā pārsniedza 21 miljardu eiro, no kuriem 8,3 miljardus eiro novirzīja ar energoefektivitātes veicināšanu saistītiem projektiem.
EIB viceprezidents Tomass Estross sacīja, ka institūcija ir gatava aktīvi iesaistīties, lai veicinātu investīcijas energoefektivitātes projektos. Taču viņš atzina, ka ir vairākas problēmas, kas kavē piesaistīt ieguldījumus šādiem projektiem: "Pirmkārt, sadrumstalotība, mazs projektu apjoms un augstas darījumu izmaksas. Tas jo īpaši attiecas uz sarežģītajām procedūrām, lai piekļūtu finansējumam un dotācijām. Viens no risinājumiem ir projektu apvienošana. Otrkārt, finanšu un kapitāla ierobežojumi. Daudzas komercbankas saskaras ar nenoteiktību attiecībā uz ieguldījumiem energoefektivitātes jomā. Riska dalīšanas instrumenti var daļēji novērst šo nenoteiktību, tādējādi veicinot lielāku privātā sektora kapitāla apjomu un padarot energoefektivitātes ieguldījumus pievilcīgus lielākam finanšu iestāžu skaitam."
EK cer, ka tuvākajos gados energoefektivitātes projektiem piesaistīto privāto investīciju apjoms ik gadu pārsniegs 600 miljardus eiro.
