Dienas ziņas

Vispārējai imunizācijai – 50 gadu

Dienas ziņas

Liepājā ražos lidmašīnas ar ūdeņraža dzinēju

Pārtikas precēm veikalos būs jānorāda ražotājvalsts

Pārtikas precēm veikalos no septembra būs jānorāda ražošanas valsts

Pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai pie tām no 1. septembra būs jānorāda valsts, kurā prece ir ražota. Valsti varēs norādīt ar karodziņu vai rakstveidā, bet, ja prece ražota agresorvalstī Krievijā vai Baltkrievijā, tas būs jānorāda tikai rakstiski, paredz Saeimā ceturtdien, 25. aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītās likuma izmaiņas.

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā paredz, ka valdība noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta.

Jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra.

Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 250 eiro, savukārt juridiskajai personai līdz 1000 eiro.

Deputāti Krievijas un Baltkrievijas karogu nenorādīšanu pamatoja ar vēlmi nepopularizēt agresorvalstis ar to valstu karogiem.

"Jebkura nopirktā Krievijas prece nozīmē nenopirktu Latvijas preci, tāpēc es uzskatu, ka šeit nav runa tikai par Krievijas precēm, bet arī par to, kā mēs izrādām attieksmi pret vietējo uzņēmēju," debatēs norādīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība)

Pret grozījumiem bija atsevišķu opozīcijas frakciju deputāti.

"Šie karodziņi – tā ir tāda priekšvēlēšanu ņemšanās. Nu, tur vieni karogi, otri, trešie, tas ekonomiku nemaina šodien," apgalvoja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").

Bet Saeimas deputāts  Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"!) klāstīja: "Šādu desu mēs neēdīsim, ēdīsim tikai to desu, kura ir rullēta, runājot, minimums, angliski. Tikai tad mums šāda desa ir pieejama, un tikai tad mēs viņu pirksim, savādāk nevarēsim sagremot. Kolēģi, mēs kļūstam smieklīgi! Vai tiešām mēs valstī izdarījām visu, ka mēs tagad cenšamies noteikt produktiem valodu? Kurā valodā runā sula, kurā valodā runā maize?"

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti iepriekš uzsvēra, ka grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti noteikt, kur ražots konkrētais produkts, kā arī mazinās iespējas maldināt pircēju. Deputāti norādīja, ka joprojām atsevišķās mazumtirdzniecības vietās ir nopērkami Krievijas un Baltkrievijas produkti.

Līdz šim bija noteikts, ka izcelsmes valsts jānorāda tikai noteiktām pārtikas preču grupām, piemēram, gaļai, svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Ar ierosinājumu pie pārtikas cenu zīmēm veikalos likt produkta izcelsmes valstu karodziņus, tādējādi skaidrāk norādot, no kurienes nāk attiecīgais produkts, sākotnēji nāca zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Taču ieceri kritizēja uzņēmēji un tirgotāji, norādot, ka tas būs nesamērīgs slogs, un apšaubot, ka iedzīvotāji atpazīs visu valstu karogus. Pēc debatēm komisijā deputāti nolēma ieceri precizēt, ļaujot norādīt ražošanas valsti arī rakstveidā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti