Tieši Valsts kontrole pirms nedaudz vairāk kā nedēļas nāca klajā ar secinājumiem par Kariņa komandējumos izmantotajiem speciālajiem avioreisiem, secinot, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti virs 220 000 eiro, bet vēl vismaz 320 000 no Eiropas Savienības Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski.
Kā norādīja Valsts kontrolē, tā šajā problēmā iedziļinājās pēc lielas sabiedrības intereses. Tomēr līdz tam šis temats bija palicis zināmā mērā nepamanīts, lai gan Valsts kontrole katru gadu veic finanšu revīzijas valsts iestādēs.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins skaidroja, ka revīzijas nenozīmē, ka tiks izķertas nelikumības:
"Tā revīzija, kas katru gadu tiek veikta, – no tās nevar sagaidīt, ka mēs izķersim nelikumības. No tās nevar sagaidīt, ka tiek pārbaudīts katrs pēdējais eiro. Tā ir par to, vai pārskatam var ticēt.
Ir gadījumi, kad, jā, kad šajās revīzijās mēs pamanām vienu vai otru jautājumu, kur mēs redzam "sarkano karogu", kur mēs redzam iespējamas nelikumības. Un tad jau šie algoritmi ir ļoti skaidri. Ja mēs redzam konkrētu nelikumību, tad vai nu mēs dodam informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, vai arī, ja šis jautājums ir padziļinātāk pētāms, mēs vērtējam gan savus resursus, gan arī kopējos riskus un, iespējams, veicam padziļinātākas pārbaudes atsevišķā revīzijā."
Jautājums par to, vai šī ierastā kārtība būtu jāmaina, visticamāk, ir diskutabls. No vienas puses, kā norādīja Valsts kontrole, šāda gada pārskatu revīzijas prakse ir starptautiski atzīta – tā notiek arī citās valstīs. Turklāt padziļinātai izpētei par katru sīkumu būtu nepieciešami milzu resursi.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs norādīja, ka kontrolei jābūt arī samērīgai:
"Ja ir tās gaidas par to, ka Valsts kontrolei vajadzētu skatīties jebkuru jautājumu, sākot no komandējumiem, beidzot ar visiem citiem jautājumiem, tas nozīmē, ka kaut kas fundamentāli nav pareizi, kā vispār mums valsts pārvalde ir uzbūvēta. Ka mēs neuzticamies un ka nav profesionāļu, kas varētu vienkārši darīt savu darbu pareizi.
Līdz ar to tai kontrolei ir jābūt samērīgai, bet mums ir vairāk jāprasa atbildība no iestāžu vadītājiem – kādas tad ir šīs iekšējās kontroles."
Valsts kontroles ziņojumus regulāri uzklausa arī atbildīgā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kuras priekšsēdētāja Viktorija Baire ("Jaunā Vienotība") atzina, ka pārbaudes nereti ir "sausas":
"Iespējams, Valsts kontrolei ir jāpaskatās uz metodoloģiju, ko tā pielieto, jo, nākot un ziņojot, viņi arī atzīst, ka tā ir diezgan sausa pārbaude bez papildu iedziļināšanās. Tajā pašā laikā ir jāskatās uz to, ka, arī sausi pārbaudot, var pievērst uzmanību un skatīties, varbūt ir kādas nobīdes, neprecizitātes."
Tikmēr komisijas priekšsēdētājas biedrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") pauda, ka jau šobrīd daudzas lietas valstī esot pārregulētas:
"Pārregulējot šo visu, mēs tikai vienkārši nonāksim pie situācijas, ka neviens neko negribēs darīt... Un mums jau ir daudz kur pārregulētas lietas, kur atbildību neviens negrib uzņemties."
Turklāt pārāk lielas pārbaudes arī varētu veicināt vēl lielāku birokratizāciju valsts iestāžu gaiteņos un noteikti neveicinātu inovācijas un iniciatīvas uzņemšanos no ierēdņiem publiskajā sektorā.
KONTEKSTS:
Veicot bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo lidojumu revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Revīzijā gan nebija iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu premjerministra un delegācijas ārvalstu komandējumos, tāpēc to vērtēs tiesībsargājošās iestādes.
Saistībā ar Kariņa lidojumiem uz dienesta pārbaudes laiku atstādināts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tikmēr Valsts kanceleja, Valsts kontroles revīzijas publiskošanas dienā komentējot iesaistīto pušu atbildību, norādīja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs.
Kariņš iepriekš publiski uzsvēris, ka ir devies darba vizītēs un strādājis valsts interesēs, bet pats neiedziļinājās lidojumu organizēšanā, bet drīz pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar Kariņa specreisiem, Kariņš demisionēja no ārlietu ministra amata.
