Bažas par kandidātes politisko neitralitāti
Ideja veidot Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka amatu radās pērn. Izpilddirektora vietniekam plānoja uzticēt domes centrālās administrācijas, vairāku pašvaldības aģentūru pārraudzību, kā arī paredzēja būtisku lomu lielo iepirkumu rīkošanā.
Šādas amata vietas izveidi skaidroja ar vajadzību sadalīt plašos saimniecības pārraudzības pienākumus vairākām amatpersonām. Attiecīgi izmainīja Rīgas domes nolikumu, izsludināja konkursu, kurā pieteicās 30 kandidātu. Pēc izvērtēšanas trijās kārtās visvairāk punktu un vienbalsīgu atbalstu saņēma bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga. Tomēr domes vairākums neatbalstīja viņas iecelšanu amatā.
Iecelšanai amatā vajadzīga 31 balss, bet trešdien vakarā Rīgas domes sēdē par Baklāni-Ansbergu nobalsoja 24 deputāti, pret bija 22 un divi atturējās.
Pret balsoja arī opozīcijā esošā "Progresīvo" frakcija, kuras vadītājs Mārtiņš Kossovičs domes debatēs un arī pēc tām norādīja uz izraudzītās kandidātes sadarbību ar partijas "Latvijas attīstībai" līderiem Edgaru Jaunupu un Juri Pūci, kā arī pieejas maiņu domē kandidātu konkursu komisiju izveidē. Pārāk lielu varu gribot uzticēt cilvēkam, kurš nav piedalījies pašvaldības vēlēšanās, argumentēja Kossovičs.
Tam jau iepriekš pievienojās arī koalīcijā ietilpstošās "Nacionālā apvienības/Latvijas Reģionu apvienības" Rīgas domes frakcija, kam trūcis pārliecības par kandidātes politisko neatkarību un iepriekšējo darba pieredzi.
"Deputāti pieņem lēmumus, nevis atlases komisijas, respektīvi, gala lēmums tomēr ir deputātiem. Tomēr bija bažas, ka kandidāts nav īsti neitrāls.
Protams, ņēmām vērā viņas šķiršanos no iepriekšējā amata pēc savstarpējas vienošanās un dzirdēto, ka viņai bijušas grūtības sastrādāties ar darbiniekiem," pamatoja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība).
Savukārt Kossovičs akcentēja: "Jaunupam Rīgā strauji pieaug ietekme. Esošā jaunā koalīcija ļoti atsaucas uz konkursiem, bet interesanti ir tas, ka konkursa komisijas veido politiķi. Iepriekš, piemēram, konkursu uz departamenta direktora amatu veidoja izpilddirektors."
Ņemot vērā šo balsojumu, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") iecels izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāju uz laiku. Kurš tas būs, viņš vēl neatklāja.
Baklāne-Ansberga uz amatiem publiskajā pārvaldē, visticamāk, vairs nekandidēs
Ir vilšanās par Rīgas domes pārvaldību, un šis nav pirmais gadījums, kad politisku apsvērumu dēļ Rīgā neizdodas iecelt kādu vadītāju, tā pēc dalības konkursā un nelabvēlīgā balsojuma atzina pati Baklāne-Ansberga.
Pēc šī gadījuma uz amatiem publiskajā pārvaldē viņa, visticamāk, vairs nekandidēšot, bet apgalvojumus par tuvību ar "Latvijas attīstībai" līderiem sauca par netīru politisko spēli.
"Man ir svarīga atklāta, caurskatāma pārvaldība. Tas ir tas, ko vēlējos demonstrēt, kandidējot. Pret mani profesionālu argumentu nebija, tik tādi varbūt izdomājumi un apmelojumi. Kā to atspēkot? Ir fakts, ka es pazīstu konkrētās personas, bet pilnībā noliedzu jebkādu viņu ietekmi uz mani. Nedz mani kāds uzrunāja piedalīties šajā konkursā, nedz es arī konsultējos ar kādu no politiskajiem spēkiem vai partijām piederīgiem cilvēkiem. Es pieteicos un uzvarēju atklātā, godīgā konkursā," sacīja Baklāne-Ansberga.
Viņa nenoliedza pazīšanos ar "Latvijas attīstībai" līderi Pūci. Baklāne-Ansberga pauda: "Es tiešām arī strādāju kā iestādes vadītāja, kad Juris Pūce bija ministrs, un es, protams, nevarēju ar viņu nesadarboties, un tā nu sanācis, ka studiju laikos mēs bijām Latvijas Universitātes studentu padomē vienā laikā kopā, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē to, ka es esmu piederīga šai partijai vai ietekmēta."
Rīgas mērs: Koalīcijā problēmu ar lemtspēju nav
Ar lēmumu pieņemšanu koalīcijā kopumā problēmu neesot, apgalvoja Rīgas mērs. Negatīvo balsojumu par Baklāni-Ansbergu viņš saistīja arī deputātu attieksmes paušanu pret pašvaldībā rīkotiem konkursiem amatpersonu izraudzīšanai.
Domes sēdē pieminētos argumentus saistībā ar izpilddirektora vietnieka amatam izvēlēto kandidāti Ķirsis komentēja šādi:
"Latvija ir valsts, kurā visi viens otru pazīst, ir kursa biedri, klases biedri vai radinieki. Ir nenopietni uz to atsaukties. Tieši tāpēc atlases komisijā bija vairāk neatkarīgo pārstāvju.
Tikmēr Ārvalstu investoru padomes valdes loceklis Māris Vainovskis uzsvēra, ka konkurss bijis caurskatāms un visa komisija vienprātīgi vienojusies par labāko kandidātu. "Pastumt to malā tāpēc, ka kāds ar kādu ir kopā mācījies, manuprāt, nav valstsvīru un valstssievu cienīgs arguments un piegājiens," viņš vērtēja.
Jāpiebilst, ka vēl vienā ilgas debates raisījušā balsojumā – par zemes nodošanu Lucavsalā futbola stadiona būvei – nebija vienota domes frakciju redzējuma un lēmumu pieņēma arī ar opozīcijas balsīm. To Rīgas mērs saistīja ar katra deputāta apsvērumiem "par vai pret futbolu".
