2017. gadā atklāja veloceliņu no Liepājas uz Grobiņu, kas tagad ir papildinājums velo infrastruktūrai, kas attīstīta Liepājā. Nepilnus 3 kilometrus garo veloceliņu vairāk izmantojot tieši vietējie iedzīvotāji, pastāstīja Dienvidkurzemes novada tūrisma eksperts Raimonds Reinis. Līdzīgas prognozes ir par veloceliņu uz Bernātiem.
"Skatoties no velo infrastruktūras, veloceliņš, kas iet uz Bernātiem, būs izcils pienesums gan Liepājas iedzīvotājiem, gan tūristiem, kas var veiksmīgi atbraukt līdz Bernātiem. Ņemot vērā un vērtējot Grobiņas veloceļa pieredzi, lielākais ieguvējs ir un paliek vietējais iedzīvotājs. Šajā gadījumā tie ir Bernātu iedzīvotāji, kuri varēs braukt uz Liepāju, arī uz darba vietu Liepājā. Tas ir piemērots attālums, gandrīz 11 kilometri. To mēs redzam arī uz veloceļa Grobiņā, ko ne tik daudz izmanto tūristi, bet 80% gadījumu izmanto vietējais iedzīvotājs. Tas ir par šo transporta veida maiņu, kad mēs no autotransporta varam pārkāpt uz velosipēdu," skaidroja Reinis.
Kaut arī galvenais ieguvējs būs vietējais iedzīvotājs, tā ir gaisma tuneļa galā vismaz 10 kilometru garumā arī tiem velotūristiem, kuri Latvijā ierodas no Lietuvas puses.
Par to pārliecību pauda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Velotūristi mēdz braukt gar Kurzemes piekrasti arī no Ventspils Kolkas virzienā vai otrādi – līdz Lietuvai caur Liepāju.
"Mums ir tiešām ļoti daudz velotūristu. Nevaru pateikt precīzi, cik, bet tās ziņas, kas mums ienāk no "Stena Line" prāmjiem par Vācijas velotūristiem un tiem, kuri paši ienāk birojā, liecina, ka viņu ir daudz – 20% līdz 30% velotūristu. Tie ir tālo maršrutu velobraucēji, kuri baidās braukt cauri Latvijai viena iemesla dēļ – mums uz lielajām šosejām nav pat maliņu, pa kurām viņi varētu droši pārbraukt no vienas pilsētas uz otru. Šosejas ir bīstamas tieši lielā kravas automašīnu skaita dēļ," sacīja Pusaudze.
Iecere veloceliņu nākotnē pagarināt
Liepājas reģiona tūrisma biroja vadītāja uzsvēra, ka veloceliņam būtu nepieciešams turpinājums.
Tāda iecere joprojām pastāv, un veloceliņu nākotnē plānots pagarināt līdz Nīcai, kas būtu jau vairāk nekā 20 kilometru liels attālums līdz Liepājai.
VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova skaidroja, ka ideja nav atmesta, taču pagaidām finansējums tam nav paredzēts. Arī šī projekta saskaņošana ir bijusi sarežģīta, jo vietējiem iedzīvotājiem, kurus skar veloceliņa izbūve, nākas samierināties ar koku izciršanu un izmaiņām ainavā. Šajā gadījumā nāksies izcirst vairāk nekā 200 koku, augļkokus un krūmus.
"Protams, gadījumos, kad pašvaldības ir ieinteresētas, visnotaļ pašvaldībām būtu jāiesaistās, jādomā, kā šādus projektus īstenot kopā. Pašlaik pietiek šāda veloceliņa izbūvei.
Kāds būs finansējums nākamajos gados, mēs nevaram paredzēt, bet, kad naudas iespējas būs lielākas, tad varēs runāt par turpmāku šī veloceliņa izbūvi," skaidroja Kononova.
Iedzīvotāji protestējuši pret koku izzāģēšanu
Izstrādājot projektu, bija paredzēts veloceliņu izbūvēt cauri visiem Bernātiem. Iedzīvotāju pretestība, piemēram, izzāģēt Bernātiem raksturīgos ceriņus, bijusi ļoti liela, apstiprināja biedrības "Mēs Bernātiem" vadītāja Diāna Ansule. Tagad izzāģēs ceriņus tikai vienā vietā.
"Ja būtu gājis gar mūsu pusi, tad gan būtu vairāk to apgrūtinājumu, koku zāģēšanas, dažiem namiem gandrīz gar pašām verandas durvīm. Es saprotu īpašniekus, kuri bija pret. Protams, tā lielākā sāpe ir par Bernātu ceļu. Ka ir tāds, kāds ir. Esam kā biedrība vairākkārt sazinājušies ar "Latvijas Valsts ceļiem" ar ideju, ka būtu feini vismaz sakārtot, aizlāpīt bedrītes un sānu malas uzbērt, atjaunot. Kaut kas ir darīts, bet kustība ir tik liela pa Bernātu ceļu, ka bedrītes parādās atkal un atkal," sacīja Ansule.
Arī Latvijas Radio vairakkārt uzdevis jautājumus gan "Latvijas Valsts ceļiem", gan Dienvidkurzemes pašvaldībai par šo ceļa posmu, kam blakus tagad aizvīsies jaunais veloceliņš, taču secinājums viens – uzņēmums jau iepriekš pauda, ka posms jāpārņem pašvaldībai, savukārt pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna Latvijas Radio norādīja, ka finanšu iespējas ir ierobežotas, bet skaidrs, ka nākotnē būšot jārod kāds risinājums. Tikmēr jauno veloceliņu plāno uzbūvēt līdz šī gada septembrim.
Gājēju un veloceliņa izbūve no Liepājas uz Bernātiem izmaksās vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Darbus veic SIA "CTB" .
