Tualetes tiek uzkoptas divas reizes nedēļā, atkritumu konteineri iztukšoti un atkritumi izvesti, ceļu nodalījuma josla uzkopta vienu reizi nedēļā. Pierobežas ceļu uzkopšanai nav piešķirts papildu finansējums. Darbi tiek veikti no valsts ceļu uzturēšanai paredzētā budžeta uz citu darbu rēķina.
Konteineri šosejas A13 malās pilni ar atkritumiem. Pagājušajā nedēļā tie piepildīti ar grāvmalās savāktajām pudelēm, plastmasas maisiņiem, eļļu iepakojumiem un citām lietām. Tomēr jau atkal vietām veidojas mēslu kaudzes.
"Plastmasas pudeles visas tagad jau salika [konteineros]. Kā brauc televīzija, tā saliek konteinerus, tualetes saliek. Līdz tam nebija. Visi, protams, sviež visu grāvī," stāsta Kārsavas iedzīvotājs Raimonds.
"Ir tādi cilvēki, kuri izsviež atkritumus. Es izkāpu, lai traukus nomazgātu. Atkritumu konteineri taču stāv pie katras tualetes. Trīs diennakšu laikā nobraucām četrus kilometrus. Domāju, ka vēl dienas septiņas būs jāstāv," teic tālbraucējs no Polijas Sergejs.
Kravas automašīnu rinda pašlaik ir aptuveni 25 kilometrus gara. Uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" rakstiskā atbildē pauž uzskatu, ka situācija ir apmierinoša.
Visas rindas garumā izvietotas 30 tualetes un 45 konteineri, sanitārais stāvoklis uzturēts atbilstoši pieejamajam finansējumam.
"Tualetes tiek uzkoptas divas reizes nedēļā, atkritumu konteineri iztukšoti un atkritumi izvesti, ceļu nodalījuma josla uzkopta vienu reizi nedēļā. Pierobežas ceļu uzkopšanai nav piešķirts papildu finansējums. Darbi tiek veikti no valsts ceļu uzturēšanai paredzētā budžeta uz citu darbu rēķina," norāda VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.
Finansējums visu pierobežas ceļu nodalījuma joslu uzkopšanai šim gadam ir 200 000 eiro, pirmajos trīs mēnešos izlietoti jau vairāk nekā 52 000 eiro, aprīlī apjoms vēl palielinājies.
"Lai veiktu vēl lielāku darbu apjomu, izvietotu vēl lielāku konteineru un tualešu skaitu, divas trīs reizes jāpalielina gadā pieejamais finansējums līdz 500 000 eiro," teic Anna Kononova.
"Rinda 20 kilometru garumā. Tad viņi ko dara? Viņi vienkārši tos konteinerus izretina. Tad tie ir kilometra attālumā viens no otra. Tas nozīmē to, ka tad, protams, ir piegružota tā teritorija," uzsver Ludzas novada domes priekšsēdētājs ("Zaļo un zemnieku savienība") Edgars Mekšs.
Valsts vides dienests pagaidām apdraudējumu videi nekonstatē. Ludzas novada pašvaldībai ir doma par pašvaldības policijas reidiem, taču četri tās darbinieki fiziski nevarēs uzraudzīt tik garu rindu katru dienu.
"Jā, mēs vienreizējās akcijās varētu iesaistīties, bet, ja būs tāda tendence, mēs varam sagaidīt, ka tās automašīnas stāvēs pie Rēzeknes. Ko tad mēs darīsim?" jautā Edgars Mekšs.
Iesaistītās puses uzskata, ka jau tagad valsts līmenī jārada rīcības mehānisms operatīvākai rīcībai. Pārmaiņas varētu sekmēt arī specializēta termināļa izbūve, aizliedzot automašīnu stāvēšanu ceļa nodalījuma joslā, kā arī elektroniskās rindas ieviešana. Taču arī tam visam nepieciešams papildu finansējums un resursi.
