"Daugavas" stadionā bija sapulcējušies 8086 visu līmeņu deputāti — no ciemu padomju līdz PSRS tautas deputātiem. Sapulcē tika pieņemts aicinājums Augstākajai Padomei un tautai darīt visu iespējamo, lai ar demokrātiskām un nevardarbīgām metodēm panāktu Latvijas neatkarības atjaunošanu.
"Tas pēc Augstākās Padomes vēlēšanām bija jautājums par Latvijas ceļu uz neatkarību. Valsts atjaunošana sākās no pašvaldībām," norādīja sapulces dalībnieks Andris Jaunsleinis.
Demokrātiskās vēlēšanās ievēlētās pašvaldības savu vēlētāju vārdā deva Augstākajai Padomei skaidru norādi, kā rīkoties. Ja Augstākā Padome nobītos un par neatkarības atjaunošanu nenobalsotu, tā zaudētu tautas atbalstu. Šai nozīmē pašvaldību balsojums bija izšķirīgs.
Sapulces dalībnieks Māris Niklass atzina – arī šodien, pēc 34 gadiem, joprojām izjūt to, cik svarīga bija katra balss.
Iespējams, lielā sapulce bijusi Latvijas pašvaldību visaugstākā misija visā Latvijas pastāvēšanas vēsturē, uzskata tā brīža aculiecinieki.
"Mēs bijām citādi 1990. gadā, mēs bijām aktīvāki, mums bija vairāk dūšas. Mums ar vēstures veidošanu ir ne viss, kā vajag," sprieda vēsturnieks Andrejs Ķeizars.
Dienu, kad sanāca Latvijas tautas deputātu sapulce, dēvē arī par dienu, kas atvēra vārtus Latvijas neatkarībai.
