Kā notikušo vērtē personālvadības speciālisti, un kādi ir ieteikumi šādu konkursu uzlabošanai?
ĪSUMĀ:
- Konkursa rezultāts uz LIAA direktora amatu neapmierināja ministru, konkurss izbeigts.
- Personālvadības asociācijas pārstāve: Atlases procesi valsts pārvaldē ir pārāk smagnēji.
- Eksperts: Politiskie lēmumi var atturēt augstas raudzes kandidātus no dalības konkursos.
- Norāda uz birokrātiju atlases procesā.
Konkursa rezultāti neapmierināja ministru
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir tā valsts iestāde, kas piedāvā atbalstu uzņēmējiem, rūpējas par jauniem eksporta tirgiem un veicina jaunu produktu attīstību. Konkurss uz aģentūras direktora amatu tika izsludināts pagājušā gada nogalē. Šis amats bija vakants kopš 2023. gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns – viņš pirms došanās uz privāto sektoru aģentūras direktora amatā nostrādāja gandrīz trīs gadus.
Konkursā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti. LTV "De facto" iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministram piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem – Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu.
Tomēr šīs nedēļas sākums nāca ar pārsteigumu daudziem – ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pirmdien, 22. aprīlī, oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.
Otrdienas rītā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" ekonomikas ministrs skaidroja, ka rezultāts neesot bijis tāds, kas viņu apmierinātu. Arī politiskā pagātne bijis viens no iemesliem, kāpēc pretendenti izbrāķēti.
Eksperte: Atlases procesi ir pārāk smagnēji
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga uzskata, ka atlases procesi izstrādāti pārāk smagnēji.
"Ir jāatrod maksimāli labākais kandidāts, visas šīs profesionālās zināšanas un pieredze, bet tajā pašā laikā mēs nevaram izslēgt faktoru, ka šim kandidātam būs jāsastrādājas ar konkrētu cilvēku, vai tas ir valsts sekretārs, ja mēs runājam par ministrijām, vai ministrs," norādīja asociācijas pārstāve.
"Un tieši šis cilvēciskais faktors un šī sadarbība mums ir ļoti svarīga. Ja ministrs pilnībā izolējas un pilnīgi nepiedalās šajā atlases procesā, manuprāt, nav īsti pareizi," viņa piebilda.
Viņa uzskata, ka ministram tomēr vajadzētu piedalīties fināla intervijās, lai izvēlētos labāko vadītāju, ar kuru viņam būs jāsastrādājas.
Eksperts: Politiskie lēmumi var atturēt augtas raudzes kandidātus no dalības konkursos
Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs atgādināja, ka šis nav vienīgais gadījums, kad valda politiski lēmumi.
Tāds bija arī nesenais gadījums Rīgas domē, kad netika ievēlēta izpilddirektora vietniece, un vēl citi.
Grafs uzskata, ka šajā gadījumā ir aktuālas vairākas lietas. Piemēram, ja, "izejot cauri tādam ļoti ilgam procesam vairākās kārtās, rezultāts nav vienu vai otru apsvērumu dēļ, un pārsvarā tie var būt politiski apsvērumi, tad droši vien ir divreiz jāpadomā, vai ir vērts kandidēt uz valsts pārvaldes amatiem".
Otrs svarīgs jautājums – par konkursa kritērijiem, kā šis process tika uzbūvēts, kam tika dota priekšroka, kam papildu vērtējums, un kāpēc, tik ilgas darba stundas pavadot, beigās izrādījies, ka tiek gaidīts kas cits un kaut kas nav kārtībā ar kritēriju uzbūvi.
"Noteikti tas raisa bažas.
Un es domāju, ka tas ir jādiskutē gan politiskā līmenī, gan arī Valsts kancelejā, kas ir atbildīgā par šī procesa koordināciju, – kā mēs varam nodrošināt, ka nepazūd kandidātu interese," pauda Grafs.
Jo, viņaprāt, pēc šādiem gadījumiem potenciālie augstas raudzes kandidāti tiešām padomās divreiz, trīsreiz, vai viņi vēlas iet cauri procesam, kur, pat uzvarot nekādas garantijas nav, jo tas var būt vienkārši politisks lēmums.
Grafs uzskata, ka jābūt diskusijām augstākajā līmenī, lai saprastu un pārskatītu veidu, kā tiekam līdz augstākā līmeņa labiem vadītājiem saprātīgā termiņā.
Norāda uz birokrātiju atlases procesā
Notiekošais satraucis ne tikai ekspertus, bet arī sabiedrību. Piemēram, otrdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauda kritiku par norisēm, kas skar LIAA direktora meklējumus.
Viņaprāt, politiķiem ir tiesības noraidīt kandidātus, ko viņi neuzskata par labiem. Taču šādam noraidījumam jābūt pamatotam. LIAA vadītāja gadījumā ministram būtu jāskaidro sabiedrībai, ko sagaida no attiecīgās iestādes un kāpēc piedāvātie kandidāti nav bijuši labi. Kopumā viņš saskata problēmu birokrātijā.
Bet pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs sociālajā vietnē "X" jautā: "Būsim godīgi, vai kaut viens privāts uzņēmējs, esot pie pilna prāta, darbinieku atlasē pielietotu tādas procedūras, kuras ieviestas valsts pārvaldē? Komisija, kas par rezultātu neatbild, finālā filtrēšanu veic no malas paņemti konsultanti un tad atbildību nomet uz ministru?"
Tikmēr par aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāju iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja. Ekonomikas ministrs sola, ka visai drīz būs jauns konkurss uz LIAA direktora amatu, bet iestādes reorganizācija tikšot sākta vēl pirms jauna vadītāja atrašanas.
