TM ieskatā, izmaiņas izskaustu negodprātīga finansējuma saņemšanu politiskajām partijām, jo šobrīd Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.
Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb 50 minimālo mēnešalgu apmērā.
Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru. No šī gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.
Neiegūstot Saeimas Juridiskās komisijas vairākumu, otrdien TM ierosinātie grozījumi netika atbalstīti.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja, ka šobrīd politiskajām partijām ir paredzēts valsts finansējums un nav nekāda pamata, lai ļautu izmantot nelikumīgi iegūtos naudas līdzekļus iekļūšanai Saeimā. Viņaprāt, "nekādi apmēri vispār nevar būt paredzēti kā ierobežojums.
Tāpat kā par zādzību no pirmā centa, tāpat arī par nelikumīgu partiju finansēšanu būtu jāiestājas kriminālatbildībai."
"Kā var būt situācija, ka mēs Latvijā šobrīd pasakām, ka 7000 var nelikumīgi finansēt? Kādas tam sekas? Sekas tādas, ka jebkura partija, kura var būt arī pretvalstiski noskaņota, izmantojot nelikumīgu finansējumu, resursus, tādā veidā arī reklamējoties, arī iekļūst parlamentā un tālāk tad attiecīgi arī darbojas."
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsvēra, ka tas, ko redz no savām lietām, ka "kaitējums, kas tiek nodarīts ar nelikumīgu partiju finansēšanu, ir būtisks un paliekošs un ilgtermiņā met ēnu gan uz pašu politisko partiju, gan uz biedriem".
Tiesa, starp Saeimas deputātiem vienprātības nebija, vairāki deputāti atturējās no balsojuma, taču izskanēja arī viedokļi pret grozījumiem.
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka kriminālatbildībai būtu jāiestājas tad, ja summas sasniedz nopietnu apmēru, kas varētu ietekmēt konkurenci politisko partiju reklāmās.
"Es vienmēr esmu teicis, ka mēs Latvijā esam devalvējuši izpratni par kriminālatbildību, un mēs mēģinām visos gadījumos, kur kāds skaļāk nopīkstas, uzreiz to formalēt, ka tur ir nepieciešams kriminālsods. Šīs summas, ko cilvēki ziedo politiskajām partijām – tā nav nelikumīgi iegūta manta, tā ir likumīgi iegūta manta. Ja cilvēks savu mantu kaut kur, kaut kam ziedo jeb dāvina, tad par to mēs šobrīd Latvijā paredzēsim kriminālatbildību. (..) Attopamies, cilvēki – kriminālsods un Krimināllikums ir paredzēts nopietniem pārkāpumiem," pauda Kūtris.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka var runāt par to, kādam ir jābūt slieksnim, jo no pirmā centa nebūtu gluži pareizi iestāties kriminālatbildībai, taču 7000 eiro esot pietiekami liela summa, lai tam, kurš nelikumīgi finansē politiskās partijas, par to būtu nopietna atbildība.
"Mēs visi saprotam, ka partiju nelikumīgie finansējumi ir ļaunums, ka uz to vajadzētu reaģēt atbilstoši, un mēs redzam, ka būtībā tie cilvēki, kas pārkāpj, viņi ņirgājas ar saviem stāstiem par to, kur viņi dabūja naudu, kāpēc viņi ziedo, – tas nav pieļaujams. Esošais regulējums neattur cilvēkus no tādām rīcībām, un tas, ko mēs lasām par naudas sadalīšanu, ka katrs tur ko dara, – nu, tas nav pieļaujams, tā var pazaudēt demokrātiju. Ja mēs gribam, lai Latvija būtu stipra, mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tā ir atkarīga no naudas, kas nelikumīgā ceļā ienāk, – tas ir bīstami, vienkārši bīstami," sacīja Judins.
Jautājums vienmēr esot bijis sarežģīts, jo politiskie pārstāvji normas "pielaiko" arī uz savām organizācijām, tā atzina Judins.
Tam, ka 7000 eiro kā slieksnis ir mērens risinājums, piekrīt politoloģe Iveta Kažoka, kuru komisijas balsojums izbrīnījis.
"Man sāk šķist tas aizdomīgi. Un varbūt, ka, ne tikai atskatoties pagātnē, bet domājot arī par nākotni, - pietiekami daudz partijas jūt, ka tām var nākties kaut ko slēpt un ar šādiem Krimināllikuma grozījumiem, iespējams, ka viņi izraks bedri paši sev. Ļoti negribētos tam ticēt," sacīja domnīcas "Providus" vadītāja Iveta Kažoka.
"Bet vienlaikus, ja deputātiem pat no šādiem grozījumiem ir bail, tad man ir bail domāt, kas ir tā realitāte, kas šobrīd notiek partiju kasēs," viņa piebilda.
"Par" nobalsoja vien trīs komisijas deputāti, pārējiem pieciem atturoties vai esot pret.
Komisijas priekšsēdētājs Judins gan sola šajā jautājumā "rokas nenolaist" un vēl turpināt meklēt iespējas, kā kriminālatbildības slieksni tomēr mazināt. To varētu darīt gan jautājumu virzot caur valdību, mēģinot atkārtoti skatīt komisijā vai uzreiz ielikt Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.
