Palu un lietus ūdeņi pārpludinājuši vienu no lauku ceļiem, izskalojot braucamo daļu, un Valkas novada piecu pagastu pārvaldniekam Pēterim Pētersonam šī ir viena no risināmajām problēmām. Pašvaldībai pagastos ir autoceļi kopumā 200 kilometru garumā.
"Reģions ir plašs. Ik katru rītu pirms pulksten septiņiem darbu sāk septiņi autobusi, lai aizvestu bērnus [uz izglītības iestādēm]. Ir vairāk nekā desmit siltummezgli, katlu mājas, ir septiņas ūdens sagatavošanas stacijas, dziļurbumi, kur jārūpējas par to, lai tie būtu tehniskā stāvoklī. Tad, protams, kapsētas un visas publiskās teritorijas," saimniecību uzskaita Pētersons.
Iepriekš atbildība par šiem jautājumiem bija piecu pagastu pārvalžu vadītājiem, vēlāk to skaits samazināts līdz trim, bet tagad palicis tikai viens. Pētersonam nav svešs darbs pašvaldībā, jo līdz šim viņš bija divu pagastu – Ērģemes un Kārķu – pārvaldnieks, tāpēc arī piekritis pamēģināt pārzināt piecus pagastus.
Valkas novada domes priekšsēdētāja Gita Avote norādīja, ka viens iemesls, samazinot pārvaldnieku skaitu, ir ietaupīt, otrs – izveidot mazu un efektīvu pašvaldību.
"Nav jau noslēpums, ka visā Latvijā ar finansiālo situāciju ir, kā ir. Dzirdam kaimiņu pašvaldībās, kas notiek, cik daudz darbinieku tiek atbrīvoti un darba laiki saīsināti.
Mēs mēģinām sakārtot iekšieni mazlietiņ savādāk, pārskatām, ko iekšēji var taupīt, ekonomēt, optimizēt. Šis ir sava veida eksperiments," atzina Avota.
Novada pašvaldības vadītāja arī neslēpa, ka cilvēki pauduši bažas, kā tagad būs, ja pagasta pārvaldnieku nevarēs sastapt uz vietas, kad vēlēsies.
"Īstenībā uz pagasta pārvaldnieku liek ļoti lielas cerības – ir cilvēki, kas grib aprunāties, ir, kas grib, lai viņš ir klāt no rīta līdz vakaram un vēl pusdienas laikā. Bet viņam absolūti nav jāpilda sociālā darbinieka funkcijas, bet tā ir darba organizēšana, projekti, mazie LEADER projekti, saimnieciska rīcība," skaidroja Avota.
Viņa norādīja, ka šobrīd pagastos ir izveidoti klientu apkalpošanas centri un līdz ar to visi pakalpojumi ir pieejami.
"Cilvēki nezaudēs absolūti neko. Tas, ka ir viens pārvaldnieks, ir ļoti labi, jo tad līdzvērtīgāk attīstīsies visi pagasti, nevis viens būs jaudīgāk attīstījies, vairāk apkopts, bet cits vairāk novārtā atstāts. Ja redz kopainu, nevis tikai to, kas ir mans, tad ir jāiet uz izaugsmi," vērtēja novada vadītāja.
Pētersona vērtējumā, darba ir daudz, un viņš nevar būt klātesošs visās situācijās, savu laiku aizņem arī dokumentu kārtošana. Galvenā problēma esot šā brīža finansiālā situācija pašvaldībās.
"Esam tādā grūtā ekonomiskās situācijā. Neteiksim, ka mums nepietiek līdzekļu, lai veiktu funkcijas, bet pagastos šogad nav neviens tāds nopietns infrastruktūras objekts paredzēts. Nevienu jumtu nemainīsim, nevienu jaunuzbūvējamu kanalizācijas metru neveidosim," sacīja Pētersons.
Pēc vairākiem mēnešiem pašvaldība izvērtēs, vai jaunais novada saimnieciskās dzīves modelis ir attaisnojies.
