Iepriekš tika minēts, ka Zviedrija varētu nosūtīt uz Latviju aptuveni 600 karavīru. Paredzēts, ka pirmās mehanizētās vienības Latvijā ieradīsies nākamā gada sākumā. Zviedrijas mehanizētajā bataljonā ietilps arī kājnieku kaujas mašīnas "CV90" un "Leopard 2" tanki.
Kristersons to apliecināja kopīgā preses konferencē ar Siliņu, kura ieradusies divu dienu vizītē Zviedrijā.
Zviedrijas ieguldījums reģiona drošībā
Zviedrijas premjers uzsvēra, ka karavīru atsaucība doties militārajā misijā uz Latviju ir ļoti liela, un Zviedrija, kas nesen kļuvusi par NATO dalībvalsti, šīs saistības uztver ļoti nopietni.
"Esmu saņēmis informāciju, ka rekrutēšana notiek ļoti labi. Cilvēki ļoti vēlas piedalīties misijā Latvijā. Lielā interese ir skaidra motivācija, ka Zviedrija ir gatava uzņemties savu ieguldījumu NATO.
Kopā ar mūsu Latvijas draugiem un kolēģiem mēs padarām Ziemeļu un Baltijas reģionu un visu NATO daudz drošāku," teica Kristersons.
Latvijas premjere Siliņa pateicās par šo lēmumu un ar savu Zviedrijas kolēģi apsprieda arī abu valstu divpusējās attiecības, to skaitā ekonomisko sadarbību.
Latvija augstu novērtē mūsu NATO sabiedrotās Zviedrijas valdības lēmumu dot uzdevumu saviem bruņotajiem spēkiem gatavoties militārajai klātbūtnei Latvijā, ko tikko kā paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons. 🇱🇻🇸🇪 1/2 pic.twitter.com/OdVvX4EzDq
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 25, 2024
"Mēs novērtējam Zviedrijas lēmumu nosūtīt savu kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā. Mēs esam pagodināti un gatavi uzņemt," pavēstīja Siliņa.
"Latvija augstu novērtē Zviedrijas gatavību sniegt savu ieguldījumu mūsu kolektīvajās atturēšanas un aizsardzības spējās. Baltijas jūras reģiona drošības nostiprināšana tagad ir vēl aktuālāka nekā iepriekš. Latvija vēlreiz apsveic Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO – mēs esam vienmēr to atbalstījuši," teica Siliņa.
Latvija turpinās attīstīt savas kaujasspējas
"Dalība NATO paver arī jaunas iespējas ciešākai sadarbībai militārās industrijas attīstībā. Zviedrijas valdības lēmums oficiāli sākt gatavošanos savu bruņoto spēku vienību izvietošanai Latvijā ir lieliska ziņa mūsu kopīgās drošības stiprināšanai. Latvija turpinās attīstīt savas kaujasspējas – mēs jau investējam aizsardzībā ap 3% no IKP. Tas nozīmē, ka attīstām arī Latvijas militāro infrastruktūru, lai būtu pilnībā sagatavoti Zviedrijas spēku uzņemšanai mūsu valstī," norādīja Siliņa.
Zviedrijas premjers pieminēja, ka pagājušā gadsimta 80. gados viņš aktīvi iesaistījās politikā, laikā, kad solidaritāte ar "drosmīgajiem brīvības cīnītājiem" Latvijā un citās Baltijas valstīs, bija svarīga Zviedrijas tā laika politiskās identitātes daļa. Viņš uzsvēra, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma diplomātisko attiecību atjaunošana starp Latviju un Zviedriju bija svarīga prioritāte.
"Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātisko klātbūtni Baltijas valstīs, apliecinot mūsu apņemšanos veicināt brīvību Baltijas jūras krastos. Šodien mēs vēl vairāk stiprinām divpusējās attiecības starp Latviju un Zviedriju," uzsvēra Kristersons.
Latvija cer piesaistīt vēl vairāk investīciju no Zviedrijas
Ministru prezidente arī uzsvēra, ka Latvijai un Zviedrijai ir lieliskas attiecības, ko valstis stiprina visos līmeņos. Abām valstīm ir ļoti ciešas ekonomiskās saites, un Latvija ir ieinteresēta piesaistīt vēl vairāk Zviedrijas investīciju, teica Siliņa.
Viņa akcentēja, ka Latvija ir ieinteresēta vairāk piesaistīt Zviedrijas investīcijas, īpaši ostas rūpniecības projektos, atjaunojamās enerģijas, digitālās un militārās rūpniecības jomā.
Latvija un Zviedrija kopīgi atbalsta Ukrainas cīņu par uzvaru karā pret agresorvalsti Krieviju, kas nav atteikusies no savām imperiālistiskajām ambīcijām. Tāpēc ir ļoti būtiski Latvijā, Zviedrijā un Eiropas Savienībā kopumā stiprināt militāro industriju, uzskata Siliņa. Tāpat valstu valdību vadītāji pārrunāja noturības stiprināšanu un kopīgo sadarbību informatīvajā telpā, lai pretotos dezinformācijai un propagandai.
Ministru prezidente Stokholmā tikās arī ar uzņēmuma "SAAB" prezidentu Mikaelu Johansonu un kompānijas vadības pārstāvjiem, ar kuriem pārrunāta militārās industrijas attīstība un sadarbība ar Latviju. Tāpat arī Stokholmā notika Siliņas tikšanās ar latviešu diasporas pārstāvjiem, kā arī Latvijas vēstniecības Stokholmā darbiniekiem.
Piektdien, 26. aprīlī, Siliņa apmeklēs Gēteborgu, kur uzmanības fokusā būs ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Zviedriju.
