Digitālais rīka prototips, ko "Delna" ir izstrādājusi, ir kā eksperiments, lai noskaidrotu, vai, izmantojot atvērtos un publiski pieejamos datus, ir iespējams identificēt korupciju vai negodprātīgu rīcību, pastāstīja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.
Šī gada sākumā "Delna" rīkoja pasākumu – datu hakatonu sadarbībā ar projekta partneriem – Igaunijas un Somijas "Transparency International" nodaļām, kas arī ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas. Organizācijas aktualizēja atvērto datu lomu drošības risku novēršanā un korupcijas apkarošanā Baltijas reģionā.
Viena no komandām pieķērās jautājumam par to, vai uzņēmumi, kas uzvar publiskajos iepirkumos, turpina importēt preces no Krievijas un Baltkrievijas.
Digitālais rīks vēl ir kā prototips, tas izstrādāts pāris dienu laikā. "Delnas" direktore skaidroja, ka mērķis bija parādīt, ka nav nepieciešami vairāki tūkstoši eiro, lai izstrādātu vienkāršu rīku, ar kuru var automātiski identificēt uzņēmumus vai iepirkumus ar tā saucamajiem "sarkanajiem karogiem", kurus jau pēc tam var pētīt saturiski.
"Pēdējo pāris gadu notikumi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mums liek daudzas lietas pārvērtēt – gan ieviest sankcijas, gan stiprināt tās, gan arī uzraudzīt sankciju ieviešanu. Gan arī, protams, publiski ik pa laikam izskan jautājumi par to, kāpēc uzņēmumi turpina eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju vai importēt. Un imports tādā ziņā ir vēl aktuāls jautājums, jo mēs turpinām maksāt Krievijai un Baltkrievijai, un šajā gadījumā tieši tas aspekts, ka uzņēmumi, kuri uzvar publiskajos iepirkumos, valsts iestādēm piegādā preces vai pakalpojumus, iespējams, tieši tās preces vai daļu no tām, kādas komponentes importē no Baltkrievijas un Krievijas. Tas būtu jautājums, kas jāanalizē sīkāk, un, visticamāk, šādai praksei nevajadzētu būt un notikt," sacīja Inese Tauriņa.
Tālākā digitālā rīka nākotne redzama divos veidos. Ja secinās, ka rīka izstrāde ir patiesi nepieciešama un būtiska, tad plāno uzrunāt iestādes, kas varēs pārņemt tā attīstību ar saviem resursiem un attiecīgi izmantot rīku praksē. Bet, ja atsaucību neredzēs, tad "Delna" meklēs finansējumu, lai kvalitatīvi un publiski pieejamu šādu rīku izstrādātu.
Importē no Krievijas un uzvar iepirkumos
Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija,
2022. un 2023. gadā kopumā bija 33 uzņēmēji, kas importēja preces no Krievijas un Baltkrievijas un šajos gados ir uzvarējuši publiskajos iepirkumos.
Gan importētāju, gan iepirkumu uzvarētāju skaits 2023.gadā samazinājās, bet pērn parādījās daži jauni uzņēmēji. Abos gados summas šajos iepirkumos – aptuveni 200 miljoni eiro. Daži iepirkumi sadalīti daļās, un uzņēmēji uzvar tikai dažās no šīm daļām. "Delnas" rīkā iepirkumu summas ir norādītas kopā par visām daļām, un, lai redzētu summas katram uzņēmējam, ir jāpārbauda katrs iepirkums atsevišķi.
Lielākā daļa iepirkumu ir par medikamentiem un medicīnas iekārtām; tāpat ir enerģētika – degviela, gāze, apkures granulas u. c.; dažādu iekārtu rezerves daļas; elektrotehnika un tās daļas, tostarp iekārtas valsts iestādēm.
Atvērto datu dotās iespējas
Atvērtajiem datiem ir izšķiroša nozīme pilsoniskajā uzraudzībā un pretkorupcijas pasākumos, jo tie uzlabo iestāžu atklātību un atbildību. Padarot informāciju viegli pieejamu sabiedrībai, atvērtie dati ļauj iedzīvotājiem un pilsoniskajām organizācijām efektīvi uzraudzīt publiskā un privātā sektora darbības un izdevumus.
Atvērtos datus sabiedrība un pētnieki var izmantot, lai atklātu un izgaismotu aizdomīgas un noziedzīgas darbības. Tiem var būt nozīmīga loma korupcijas un citu noziedzīgu darbību identificēšanā, atklāšanā, kā arī drošības risku pētīšanā un novēršanā.
Tā kā "Delna" rīko pasākumu sadarbībā ar projekta partneriem Igaunijas un Somijas "Transparency International" nodaļām, analizētas visu trīs valstu pieejas, izmantojot datus kā instrumentu attiecīgajās jomās pret korupciju.
Organizācijas vērtējumā Latvija veic būtiskus soļus pareizajā virzienā. Valsts ir izveidojusi stabilu pamatu, ieviešot Nacionālo atvērto datu portālu un tiesisko regulējumu, kas atbalsta atvērto datu iniciatīvas. Lai gan progress ir bijis, joprojām ir jāveic ievērojams darbs, īpaši attiecībā uz atbildības ieviešanu par atvērto datu atbilstību un datu pieejamības uzlabošanu.
"Kopumā atvērtie dati mums ir diezgan daudz pieejami. Tā problēma ir tāda, ka gan mēs, gan pētnieki, gan nevalstiskās organizācijas – mums ir ierobežots resurss tos izmantot un analizēt. Tāpēc ar šāda viegla rīka izstrādi mēs vēlamies parādīt, kādā veidā šos atvērtos datus var izmantot. Mums bijušas diskusijas ar iestādēm, pētniekiem, žurnālistiem, ka, jā, dati mums ir, mēs turpinām, protams, prasīt vēl kādus, bet kopumā ļoti daudz ir pieejams. Tas secinājums šobrīd ir vienkārši tāds, ka mēs nepietiekami izmantojam atvērto datu iespējas," sacīja Tauriņa.
Tikmēr Igaunija ir pozicionējusi sevi kā priekšgājēju atklāto datu efektīvā izmantošanā korupcijas apkarošanā. Igaunijas panākumu pamatā ir tās uzlabotie digitālās pārvaldes pakalpojumi un atvērto datu portāls, kas kalpo kā daudzveidīgu datu kopu krātuve. Igaunijā ir izveidots tiesiskais regulējums atvērto datu iniciatīvas atbalstam, nodrošinot stabilu pamatu caurskatāmībai. Tomēr joprojām ir neizmantots potenciāls, galvenokārt tāpēc, ka ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi datu infrastruktūrā.
Arī Somija spērusi nozīmīgus soļus caurskatāmības palielināšanas virzienā, uzsverot atvērto datu nozīmi savā korupcijas apkarošanas misijā. Valstī ir Nacionālais atvērto datu portāls, kurā ir daudz nozīmīgu datu kopu, padarot informāciju pieejamāku un pārredzamāku. Valdības stratēģiskais plāns atvērtajiem datiem pastiprina tās apņemšanos nodrošināt caurspīdīgumu un datus publiskai kontrolei. Tomēr neatrisināti izaicinājumi pastāv joprojām.
