Latvijā ar demenci slimo aptuveni 8500 cilvēku, taču slimnieku, iespējams, ir daudz vairāk. Iespējams, tā ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām un seniori pie ārstiem nokļūst novēloti.
"Bieži vien var būt arī tā, ka kāds to noraksta uz vecumu un vecuma aizmāršību. Bet, ja pievienojas garastāvokļa simptomi, cilvēks, seniors ir visu laiku nomākts un viņš visu laiku uztraucas vai nejūtas savā ādā par to, kas notiek, ja pievienojas dīvaina uzvedība, tas nav jānoraksta uz vecumu," norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle.
Raksturīgākā slimības pazīme ir aizmāršība. Tāda aizmāršība, ka cilvēks sāk aizmirst, kas viņam ir jādara, ko viņam vajag nopirkt, kur nolicis ikdienišķas lietas, ko vajag, lai sevi aprūpētu. Demences slimnieki prasa īpašas rūpes, tādēļ plaši izplatīta ir aprūpētāju izdegšana.
Speciāliste uzsver, ka par sevis pasargāšanu jādomā jau agrā vecumā. Viņa iesaka ik dienu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgi un trenēt savas smadzenes.
"Mēģinām vakarā nelīst gultā ar telefonu, bet ar grāmatu. Grūti paņemt grāmatu? Nu, paņemiet žurnālu, tur arī ir smukas bildītes," sacīja Sīle.
Nākamie semināri notiks 14. un 28. maijā. Dalībai vēlams iepriekš pieteikties.
