“Sarkanā meža” desmitās sērijas centrālais notikums ir svinības par godu Cēsu kauju 30. gadadienai sūtņa Kārļa Zariņa Londonas rezidencē 1949. gadā. Tieši Latvijas sūtņa Londonas rezidence ir kļuvusi par vienu no galvenajiem sērijās atveidotajiem mežabrāļu atbalsta centriem ārpus padomju varai pakļautās Latvijas teritorijas. Vēstnieka rīkotajās svinībās piedalās arī uz Londonu atbraukušais Leons, Zariņu pāris, Velta un daudzi citi prominenti viesi.
«Sarkanais mežs. Aizkadri»
“Sarkanā meža” sestās sērijas noslēgumā notiek Leona vadīts iebrukums čekistu postenī. Rubenis paliek ārpusē pie ēkas, noslēpies krūmos. Leons, Vitolds un pārējie biedri dodas čekistu postenī, lai tur iegūtu tik nepieciešamos ieročus. Posteņa čekistus sasien, ar lupatu aizbāž tiem mutes un ieslēdz skapī, bet skapi apgāž ar durvīm uz leju, lai čekisti netiek laukā.
“Sarkanā meža” piektā sērija jau norit iedomātā Kurzemes ciematā Aizvējos, kura ainas filmēja dažādās Latvijas vietās – Tērvetē, Sātos un arī Engurē. Rubenis un Vitolds tiekas ar partizānu līderi un galveno kontaktpersonu Leonu. Starp viņiem notiek gan strīdi, gan savstarpējas izrēķināšanās un aizdomu pilna tikšanās ar citu mežabrāļu grupu. Leons jau sākotnēji izrāda nepatiku pret Rubeni, nicīgi dēvējot viņu par “krievu”.
Filmas “Sarkanais mežs” vides radīšanā lielā mērā bija jāļauj vaļa iztēlei un interpretācijai. Piemēram, 1949. gada emigrantu dzīvokļa interjeram neesot bijis tikpat kā nekādu fotogrāfiju – ne melnbaltu, ne krāsainu, pēc kurām vadīties, iekārtojot šādu vidi, atzīst “Sarkanā meža” producenta Arta Ģiga.