Dzīve & Stils / Pilsētvide
Latvijā ir 13 500 daudzdzīvokļu namu, kas būvēti padomju laikos un kuri būtu jārenovē. Līdzīga situācija ir Igaunijā. Kamēr Igaunija izvēlējusies "dziļās renovācijas" ceļu, lai līdz 2050. gadam varētu atbilst Eiropas Savienības (ES) plānotajām prasībām par klimatneitrālām ēkām, Latvijā ir bažas, ka šobrīd renovētās un siltinātās ēkas nākotnē varētu nākties pārsiltināt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Rīga ir mājas ne vien aptuveni 600 000 cilvēku, bet arī vismaz 80 bebriem. Divkājaino iedzīvotāju skaits sarūk, bet lielo grauzēju populācija pieaug, un tie rada arvien vairāk problēmu pašvaldībai un zemju īpašniekiem. Rīgas dome iecerējusi bebrus ierobežot ar izmedīšanu. Taču dzīvnieku draugi mudina meklēt humānākus risinājumus.
Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) maģistrantūrā šogad absolvē 30 jaunie arhitekti. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklētāju centrs, daudzdzīvokļu māju komplekss Salaspilī, kuģu būvētavas revitalizācija Liepājā – tie ir daži no RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras absolventu diplomprojektiem, kuros izpaužas jauno arhitektu domas lidojums.
Ieilgušo Ģertrūdes ielas remontdarbu dēļ ir slēgta pa to kursējošā 1. trolejbusa kustība, kas Ģertrūdes un Valmieras ielas apkaimes iedzīvotājiem sagādā pamatīgas neērtības, jo lieli attālumi tagad jāmēro kājām. SIA "Rīgas satiksme" skaidro, ka par satiksmes atjaunošanu varēs domāt tad, kad šī iela būs pabeigta un nodota ekspluatācijā.
Bišumuižā autoskola "Fortūna" iegādājusies neizmantotu stāvlaukumu un nolēmusi turpat pie daudzdzīvokļu mājas logiem apmācīt cilvēkus braukt ar kravas auto vai motociklu. Iedzīvotāji ir satraukti, ka iecerētais treniņu laukums apdraudēs vidi viņu īpašumos, jo radīs gan trokšņus, gan izmešus. Lai kā iedzīvotāji pret to protestētu, Rīgas domē dzirdīgas ausis viņi neatrod.
Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā Rīgas centrā ieklātais bruģis darījis bažīgu kādu iedzīvotāju, kurš uzskata, ka šis materiāls ir pārāk slidens un nav atbilstošs drošai ielas šķērsošanai. Vienlaikus Rīgas domē skaidroja, ka šo variantu no vairākiem saskaņoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, jo šī vieta ir iekļauta UNESCO mantojumā, tāpēc materiāla izvēle ir jāsaskaņo, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".