Dzīve & Stils / Pilsētvide
Saistībā ar Ukrainā notiekošo karu Latvijā tiek demontēti pieminekļi un pārdēvēti ielu nosaukumi, lai novērstu nevajadzīgu padomju laika mantojumu mūsdienās. Iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi par ielu nosaukumu maiņu, tāpat viņi satraucas par neērtībām, kas saistītas ar dokumentu maiņu.
Tadaiķu ciems nemaz neatrodas Tadaiķu pagastā – tāda situācija gadu gaitā un administratīvi teritoriālo reformu rezultātā izveidojusies Kurzemē, radot ne mazums pārpratumu un apjukuma, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Liene Kupiča.
Plūdi apdzīvotās teritorijās Latvijā ir bijuši un būs, tomēr notikums Jēkabpilī ir nebijis un aicina domāt par jaunām, pielāgotiesspējīgām mājokļu formām. Vai arī Rīga ir gatava plūdiem un laikmetīgu peldošo dzīvojamo apkaimju ieviešanai pilsētas akvatorijā, ņemot vērā jau senā tautasdziesmā ierakstīto "Visapkārt smilšu kalni, / Pati Rīga ūdenī" un pierādot spēju nodot savas ūdenstilpes pielāgotiesspējīgiem peldošiem dzīvojamajiem kvartāliem?
Svētku apgaismojums vēl šobrīd rotā Rīgu. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāji vaicā – kāpēc gaišā dienas laikā deg ielu apgaismojums un arī – vai pasaules atzinību guvušais Rīgas svētku noformējums centrā panākts uz apkaimju iedzīvotāju rēķina?
Tūkstošiem mazu liesmiņu, spītējot ziemas vējam, pirmdienas vakarā deg Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Tur Ziemassvētkos uzburts Sveču mežs, kas ļauj dārza lielos plašumus ziemas laikā izstaigāt 5000 sveču gaismā.
Brekšu apkaimes iedzīvotāji saistībā ar jautājumu par Biķernieku ielu, kur nav ne gājēju ietves, ne veloceliņa, bet ir diezgan daudz privātmāju, jau atkārtoti Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" vaicā, kā nokļūt Mežciemā vai centrā, jo pa ielu nav iespējams droši un ērti pārvietoties bez auto – vienkārši ir jāriskē ar savu dzīvību. Pavasarī solītie ceļa uzlabojumi nav īstenoti, tagad atbildīgie dienesti sola, ka nākamgad būs.
No Čiekurkalna, no Ziepniekkalna, no Pārdaugavas, no Pļavniekiem, iestājoties vēsākam laikam un puteņiem, atskan sašutuma pilni zvani par soliņiem un nojumēm sabiedriskā transporta pieturvietās. Tā ir problēma, ar kuru Rīgas pašvaldība ilgstoši netiek galā, savukārt ik pa laikam ziņots, ka izsludināts kārtējais konkurss un plānots atjaunot pieturvietas. Uzņēmēji neprognozējamo izejmateriālu cenu svārstību dēļ šajos konkursos nemaz nepiedalās, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.
Skaņas luksofori vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem palīdz gan šķērsot ielu, gan arī orientēties vidē, lai saprastu atrašanās vietu. Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās Deniss Ovsjannikovs – jaunietis ar smagu redzes invaliditāti, kurš ziņoja, ka diemžēl Vienības gatvē, Rīgā, skaņas luksofors nedarbojas jau kopš augusta. Izrādījās, ka savai problēmai viņš risinājumu pašvaldības institūcijās meklējis veselus četrus mēnešus.
Bauskas novada dome pieņēmusi ārzemju latvieša dāvinājumu – gandrīz četrus hektārus lielu zemes gabalu ar nosacījumu tajā izveidot dāvinātāja vārdā nosauktu parku. Cik daudz līdzekļu būs nepieciešams parka izveidei, vēl neesot zināms, tomēr zemes gabals esot sliktā stāvoklī, tāpēc prasīšot diezgan lielus ieguldījumus. Vispirms nākšoties izstrādāt zemes sadalīšanas projektu, lai atdalītu padomju gados celto dzīvojamo ēku un novāktu patvaļīgi izveidotos mazdārziņus, noskaidroja "ReTV".
Brīvības iela kļūst arvien nepievilcīgāka uzņēmējiem. Lai gan īres cenas uz Rīgas galvenās ielas samazinās, tukšo skatlogu skaits palielinās. Nebeidzamā auto straume un tās radītais troksnis atbaida gājējus, un atsevišķos Brīvības ielas posmos stundas laikā veikalā var neienākt neviens cilvēks. Pilsētplānotāji un biedrība "Pilsēta cilvēkiem" aicina pašvaldību rīkoties un kaut ko darīt, lai saglābtu Rīgas galveno artēriju. Pašvaldībai plāna, ko iesākt ar Brīvības ielu, nav.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
