Kultūra / Ekrāns
Filmas man vienmēr kalpojušas kā iedvesmas avots dzīvei. Pēc labas filmas noskatīšanās parasti liekas, ka uz pāris stundām esmu jūtami mainījusies un teju kļuvusi par tikko redzētā galveno varoni. Pieceļoties no krēsla, jūtu, ka gaita ir citāda un arī acu skatiens fokusējas citdabīgā veidā, meklējot jaunas, filmas iedvesmotas tēmas domai.
Berlīnes starptautiskais kinofestivāls jaunos laureātus paziņos jau sestdienas vakarā. Taču festivālā līdzās galvenajam konkursam darbojas vairākas paralēlās žūrijas, katra ar savu fokusētu uzdevumu. Festivālā izrāda 290 jaunas filmas, kuras jāizvērtē.
Pirmais plašākais kino notikums Eiropā ik gadu ir Roterdamas Starptautiskais festivāls, kurā februāra pirmajās dienās tiek pasniegtas balvas. Šogad tajā izrādītas 424 filmas, tostarp 183 pasaules pirmizrādes, un to apmeklēja 253 500 skatītāji, apstiprinot to, ka festivāli ir teju pilnībā atgriezušies pirmspandēmijas režīmā.
4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga" norisināsies no 1. līdz 8. martam. Šogad festivāla programmā gaidāmas divu Latvijas pilmetrāžas dokumentālo filmu pirmizrādes: "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" un "Kaprači", informēja festivāla rīkotāji.
Režisores Lienes Lindes filma "Melnais samts" ir trāpīgs šī brīža radošo industriju pārstāvju – to, kam ap 35 un plus, – portretējums. Kā apvienot nemitīgi urdošo, māksliniecisko garu ar ikdienas izaicinājumiem un nespējām?
Pasaulslavenais amerikāņu kinorežisors Martins Skorsēze saņēmis īpašo Berlīnes kinofestivāla balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. Tomēr viņš "nedus uz lauriem", un viņa pēdējais veikums – lente "Ziedu mēness slepkavas", šogad pretendē arī uz "Oskara" balvām.
Kinoteātrī "Splendid Palace" pirmdien, 19. februārī, pirmizrādi piedzīvoja jaunās režisores Lienes Lindes pirmā pilnmetrāžas spēlfilma "Melnais samts" ar aktrisi Ingu Tropu galvenajā lomā. Pašironiskais savas paaudzes portrets par kādas režisores vēlmi uzņemt filmu, iestigšanu radošā krīzē un privātās un radošās pasaules attiecību līkločiem ieguvis deviņas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominācijas.
Februāra otro pusi iezīmē gan latviešu kino industrijas panākumi pasaulē, gan gaidāmās pirmizrādes, kuras beidzot sagaidīs Latvijas skatītājs.
Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls jeb Berlināle pēdējos pāris desmit gadus vienmēr ir bijis viens no politiski redzīgākajiem un aktīvākajiem festivāliem. Kinofestivālā viena no sekcijām ir "Forum" sadaļa, kuras izveidē šogad, kā stāsta tās vadītāja Barbara Vurma (Barbara Wurm), izvēlētas filmas, kas vēsta par iestāšanos pret noteiktām idejām. Viena no filmām ir režisora Dāvja Sīmaņa jaunākais darbs "Marijas klusums", kas 18. februārī Berlinālē piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi. "Dāvi Sīmani uzskatu par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu Austrumeiropas režisoriem. Viņa dokumentālās filmas mani patiesi fascinē," intervijā pauda Barbara Vurma.
18. februārī 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā kinoteātrī "Arsenāls" notika režisora Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums" pasaules pirmizrāde, pavēstīja filmas radošā komanda.
Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvu pasniegšanas ceremonijā vislielākos laurus svētdien plūkusi režisora Kristofera Nolana filma "Oppenheimer" ("Openheimers"), kas vēsta par atombumbas izgudrotāju Robertu Openheimeru.
Pirms mēneša, šī gada 18. janvārī, savu 120. dzimšanas dienu atzīmētu viena no Holivudas zelta laikmeta ikonām, elegantais džentelmenis, aktieris Kerijs Grānts.
Kinoteātris "Splendid Palace", izvērtējot visus aspektus, kā arī atbildīgo iestāžu ieteikumus, nolēmis lauzt nomas līgumu ar telpu nomnieku SIA "Historical Museum" par mākslas filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšanu 17. februārī, informēja kinoteātra pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
