Gleznainā uzkalnā starp diviem ezeriem Bērzgales ciema centrā atrodas Bērzgales muiža. Tās telpās jau vairāk nekā 10 gadu valda klusums, taču senāk te kūsāja kultūras dzīve. Kā jau daudzviet, arī šeit vietējie vizuāli pievilcīgo ēku negrib pakļaut iznīcībai un tajā saredz potenciālo lauku teritorijas virzītājspēku.
"Varētu būt gan kā sociālā māja, sociālā muiža. Varētu būt mākslas rezidence vai dažādas radošās darbnīcas radošām izpausmēm," atzina Nautrēnu apvienības pārvaldes projektu vadītāja Daila Ekimāne. "Varētu būt arī dienesta viesnīca lielākām cilvēku grupām, kas mums arī novadā, pilsētā ir problēma, kur izguldināt lielāku cilvēku skaitu ."
Lai iekustinātu lauku sociāli ekonomisko situāciju un saskatītu reālas attīstības iespējas zūdošajā kultūras mantojumā, Lūznavas muižā pulcējās potenciālie pārmaiņu veicinātāji.
Lūznavas muiža ir viens no veiksmes piemēriem, kā degradēta teritorija pārtapusi par sociāli ekonomiskās attīstības punktu.
"Ienākot muižai, aktivizējas vietēja kopiena, jo mēs esam vērsti uz to," pastāstīja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. "Veidojam kopienā balstītus iekļaujošus projektus, gan mākslas, mūzikas, teatrāli, gan arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem."
Ideju vētrās un diskusijās rasti plāni Bērzgales un Viļānu muižu atdzīvināšanai. Piemēram, Bērzgales muiža varētu kalpot kā atpūtas un ārstniecības komplekss, apartamentu tipa viesnīca vai projektu māja, savukārt Viļānu muiža – senioru māja, vieta sociālo grupu iekļaušanai un mākslas centrs.
"Viļānos, manuprāt, vajadzētu dominēt mākslai un kultūrai, kura savienojas ar azartiskiem, pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem muižā, kuri nodrošina pamata atmosfēru, un līdzās nāk visas citas aktivitātes - mākslas terapija, mākslas nodarbības, dažādu paaudžu tikšanās," teica Viļānu pilsētas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Vija Piziča.
Savukārt Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins uzsvēra kultūras mantojuma nozīmību: "Mēs nevaram aizbraukt līdz skaistam ezeram, pludmalei, jo tur ir privātīpašums. Tāpat arī par mūsu kultūras mantojumu – ja nav valsts, pašvaldības ietekmes, mēs varam zaudēt šo mantojumu."
Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka
muižu attīstībā ir svarīgi pievērsties tieši sociālajai uzņēmējdarbībai, radot sociālo ietekmi, nevis peļņas gūšanai.
Tāpat arī rast veidus, kā darbības plānā iekļaut jau esošos uzņēmējus, vienojot tos kā sadarbības partnerus, nevis konkurentus.
