Kultūra / Literatūra
Pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā aicina "Punctum festivāls", kas šogad norisināsies no 14. līdz 25. maijam un pievērsīsies cilvēka un dabas mijiedarbībai. Lasījumos un performancēs ekoloģijas tēmas risinās pašmāju un ārvalstu literāti, aicinot pārvērtēt un apvērst varas pozīcijas cilvēka un dabas nošķīrumā.
Broņislava Martuževa piedzima 1924. gada 8. aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles (vēlāk Bērzpils) pagasta Slavītu ciemā. Tā bija Zaļā ceturtdiena, agrā rītā māte slauca kūtī gotiņu un… līdz istabai nepaspēja. Kad Broņislavai bija trīs gadi, tēvs Vidzemē, Lubānas pusē, nopirka 27 hektārus zemes – izzāģētu mežu, un celmainā līdumā sāka veidot savu jauno dzīvi.
Romāna "Pilsēta pie upes" autors un trimdas latviešu vispopulārākais rakstnieks Gunars Janovskis rakstīja tikai par to, ko labi pazina un bija piedzīvojis. Bet mūsdienu rakstnieks Osvalds Zebris spēj uzrakstīt romānu "Mežakaija", kura pasauli ar visām maņām iepazīst jau pēc godalgu saņemšanas. Raidījuma "Literatūre" pavadībā rakstnieks cauri Notinghemas mežam, pāri tiltiņam un pa aitu taku nonāca pie Sarmītes, kura iemīlas, vien sadzirdot rakstnieka balsi. Un nav vairs skaidrs, kura roze smaržīgāka — tā ceļmalā vai Sarmītes dārzā?
Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkiem, kā sabiedrības iesaistes kustības "Restarts lasīšanai" vienu no centrālajiem notikumiem Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izsludina bibliotēku un skolu pieteikšanos lielākajai un senākajai valsts finansētai lasīšanas veicināšanas programmai "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024".
"Esmu ļoti pārliecināta, ka dzejoļi top klusumā. Tevī. Un, ja tu pārliec tos vārdos, tev jau būtībā tas klusums arī būtu jāpārnes tajā otrajā valodā, tādēļ es labprātāk redzētu divvalodīgu tulkojumu, lai tu redzi oriģinālu un izjustu tos klusuma brīžus, ko autors pats gribējis iepīt, un nevis perfektu atdzejojumu vai jaunu, perfektu dzejoli radīt," saka dzejniece Margita Gūtmane.