Kultūra / Literatūra
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši divi gadi jeb 730 dienas. Tie ir bijuši šoka, baiļu un nāves pilni divi gadi, kuros gandrīz katru dienu esam saskārušies ar Krievijas iznīcinošo dabu un Ukrainas neatlaidīgo cīņassparu. Stāstīt par netaisnību un aicināt uz pretsparu turpina arī autori, kas apņēmušies neļaut aizmirst pāridarījumu.
Kādas literārās formas un tēmas biežāk izvēlas rakstnieki Lietuvā un Igaunijā, un kādām mazāk pievēršas latviešu autori? Mūsu kaimiņu neatkarības svētku mēnesī Rakstniecības un mūzikas muzejs rīkoja diskusiju ar nosaukumu "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra". Tajā mūsu rakstnieki, tulkotāji un grāmatu izdevēji citēja kaimiņvalstu autoru darbus un patiešām atrada gan atšķirīgo, gan vienojošo.
Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" šogad pieteikts mazāks darbu skaits nekā iepriekš, tomēr konkursa žūrijas locekļi, daloties kopējos iespaidos, norāda uz darbu kvalitāti un augstvērtīgumu.
Latvijas literatūrā strauji ienākušas rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone, kuras rakstīšanai pievērsušās pēc Latvijas Rakstnieku savienības "Literārās akadēmijas" absolvēšanas. Par viņu jaunākajiem darbiem – stāstu krājumu "Krīta apļi" un romānu "Simulacra" –, kā arī par to, kā nodarbošanās ar literatūru maina dzīvi, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sarunājās rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone.
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
Divi draugi dzejnieki reiz devās sagaidīt Jauno gadu. Māris Salējs kājām naktī no robežas pārnāca atpakaļ mājās, bet Hermanis Marģers Majevskis aizdevās tālāk. Kopš tā laika, lai draugi sazinātos, Māris Salējs kāpj kokā, kur debess starp burtiem paslēpusies, un traucējumus no cita laika un vietas savij virvītē. Tad viens pats Miera ielas malā divbalsīgi uzdzied poļu dziesmu. Ko viens dzejnieks otra dzejnieka dēļ izdarīs, ceļojumā ar rakstniekiem lūkoja "Literatūre".
Gatavojoties vienam no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas šogad notiks ar saukli "Laligaba sabalsojas", balvas ekspertu komisija paziņojusi nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosaukusi Mūža balvas ieguvēju – dzejnieci, prozisti un tulkotāju Margitu Gūtmani.
Klajā nākusi grāmata "Rucavas sievu stāsti", kurā apkopota noderīga informācija tradīciju kopējiem – kā dzīves prasmes mācīties no savas dzimtas, no bērnības atmiņām un pašu piedzīvotā. "Šī grāmata ir ļoti labs punkts, pie kā pieturēties un saprast, kā atpazīt, zināt un turpināt kopt savējo, nevis svešo," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta grāmatas autores.
Latvijas Televīzijas personības Gerdas Sinkēvičas dokumentālais stāsts grāmatā "Mūsu Gerda" atklāj skatītāju mīlētās diktores dzīvi, kurā neiztiek bez zvaigžņu stundām un arī skarbiem dzīves līkločiem. Latvijas Televīzijas telpās 15. februārī atmiņās gremdējās vairākas skatītāju iemīļotas personības. Kā mums pastāstīja Jānis Dimants – strādājot kopā ar Gerdu, allaž valdīja radošums, šarms un elegance.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu grāmatu "Brunči Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā". Tas ir apjomīgs pētījums, kas veltīts tieši šai sievietes tradicionālā apģērba sastāvdaļai. Grāmatā apkopoti 500 brunči, kas ir daļa no muzeja apģērbu un tekstila kolekcijas, kas aptver visus novadus.