Kultūra / Literatūra
"Neviens tev neticēs" – tie ir vārdi, kurus nevajadzētu dzirdēt nevienam, kas cieš no vardarbības ģimenē. Tomēr tie izskan. Tāpēc šāds simbolisks nosaukums dots arī jaunai dzejas un dokumentālu stāstu grāmatai, kuras pirmsākumi meklējami ģimenes vardarbībai veltītā mākslas projektā "Lietisko pierādījumu muzejs". Grāmatā apvienoti projektam iesūtītie stāsti ar dzejnieku radītiem darbiem, kopā radot telpu empātijai un solidaritātei un iedrošinot cietušos nekaunēties par piedzīvoto.
Klajā nācis rakstnieces Noras Ikstenas jaunākais darbs – romāns "Jōna", informēja izdevniecībā "Dienas Grāmata".
Atvēršanas svētkus 12. decembrī piedzīvos Lias Guļevskas darbs "Sirdspuksti". Tā no ļoti dažādiem aspektiem runā par jēdzienu "cilvēka sirds". Galvenokārt jau par sirdi kā garīgu vērtību, bet pieskaroties arī citiem aspektiem un arī atgādinot, cik svarīgi mums katram ir sargāt savu sirdi gan fiziskā, gan arī garīgā nozīmē.
Decembrī sienas kalendārā pēdējā lapa, un mēs meklējam, kur ņemt jaunu kalendāru. Vēl sarežģītāks šis uzdevums ir ārzemju latviešiem, kuri negrib laist garām ierastās vārdadienas un svētkus dzimtenē. Zviedrijā nu jau vairākus gadus iznāk neparasts kalendārs, kur apkopotas gan Latvijas, gan mītneszemes svinamdienas, bet noformējumā katru reizi izmantots cits vadmotīvs, šogad – jūra. Tūdaļ būs gatava arī jauna Zviedrijas latviešu literatūras izlase.
Līdz pat šai svētdienai, 10. decembrim, dažādās Rīgas kultūrtelpās, bibliotēkās, kafejnīcās un citviet norisinās ikgadējie "Prozas lasījumi". Jau ceturto reizi vieta plašajā festivāla programmā ir arī konkursam "Latgales prozas lasījumi". Šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 21 autors, no kuriem kā finālisti izvirzīti septiņi labākie dalībnieki. Konkursa noslēguma pasākums "Proza un karbonādes" notiks 7. decembrī Rēzeknē, kur tad arī tiks noskaidrots šī gada "Latgales prozas lasījumu" uzvarētājs.
Rīgā, Ogrē un Rēzeknē šonedēļ norisinās ikgadējais festivāls "Prozas lasījumi", tā tēma šoreiz ir "Profesija – rakstnieks". Festivāls dod iespēju dzirdēt un iepazīt jaunāko, kas tapis Latvijas literatūrā. Tās ir arī autoru diskusijas par rakstnieka sūtību, iespējām izdzīvot un radošiem mērķiem.
Vardarbība mēdz būt dažāda, bet reizēm tā ir tik viltīga, ka gandrīz nepamanāma. Citreiz tā sadraudzējas ar vainas sajūtu un citiem stāsta, cik grūti dzīvot šajā pasaulē. Vēl viņai ļoti patīk bailes, kas kā vairogs iet pa priekšu visur, kur apmetas vardarbība. Tā ir viltīga, jo sišanai mēdz izmantot ne tikai vārdus, bet reižu pa reizei arī pavisam neuzmanīga, jo piemirsusi, ka arī pret to pastāv ieroči.
Visiem, kas mīl dzīvniekus, jo īpaši jau kaķu un suņu draugiem, prieku sagādās pirms kāda laika klajā nākušās grāmatas "Latviešu rakstnieku kaķu stāsti" un "Latviešu rakstnieku suņu stāsti". Sākotnēji izdevniecībai "Zvaigzne ABC" bija doma visus stāstus apkopot vienā grāmatā, bet tās tapšanas laikā vairākkārt nācās dzirdēt, ka "īsts kaķists vai sunists nemūžam negribēs grāmatu, kurā atvēlēta vieta arī citiem dzīvniekiem", tāpēc gan suņi, gan kaķi dabūja paši savu grāmatu.
"Rakstnieka definīcija visu laiku mainās. Saukt sevi par rakstnieku varbūt nav tik dīvaini, kā saukt sevi par dzejnieku, bet tomēr liekas, ka tas ir kaut kā jānopelna, jāuzraksta vismaz kaut kādas grāmatas un tad tu esi rakstnieks. Mūsdienās rakstnieka definīcija ir krietni vien paplašinājusies," par rakstnieka profesiju stāsta rakstnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins, iepazīstinot ar literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2023" virstēmu.
Rakstnieka profesija izsenis radījusi priekštatu par radošu personību noslēpumainību un teksta tapšanas brīnumu. Kultūrtelpā "Tintnīca" prozas lasījumu festivāla laikā izveidots pasākums "Rakstnieki uz delnas". Visas dienas garumā dažādi rakstnieki deva iespēju publiski vērot savu darba dienu, bet kafijas pauzēs uzdot jautājumus un aprunāties.
Rīgas Porcelāna muzejs gatavojas divu grāmatu izdošanai. Sērijas "Porcelāna dzīvesstāsti" pirmajam izdevumam par mākslinieci Aiju Mūrnieci, kā arī krājumam par 20. gadsimta otrajā pusē Rīgas porcelāna rūpnīcā tapušajām servīžu formām.
Atvēršanas svētkus 23. novembrī piedzīvoja antīko zinātņu doktores Agneses Irbes grāmata "Principiāla dzīvības aizsardzības ētika". Tas ir filozofisks darbs, ko autore rakstījusi gandrīz piecu gadu garumā, un, kā viņa pati saka, tad šis ilgais laiks ir palīdzējis tekstam izturēt dažādus pārbaudījumus.
Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien, 30. novembrī, un būs veltīts Mārim Subačam.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
