Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Simtgades svētku programmas pasākumos trūka saimnieciskās domāšanas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" teica komponists Jānis Lūsēns.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, godinot Latvijas Kara flotes simtgadi, aicina 1. līdz 12.klašu skolēnus piedalīties patriotisma veicināšanas konkursā, kura balva ir komandas vizīte uz Jūras spēku kuģa ar kuģošanu jūrā.
Aģentūras "Luka" komandas rīkotais Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākums “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” pasaulē prestižajā konkursā "EventEx Award", kas tiek uzskatīts par pasākumu industrijas "Oskaru", ieguvis piecas godalgas, tai skaitā tiek atzīts par labāko pasākumu pasaulē kategorijā “Labākais koncerts”. Šis ir pirmais gads visa konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad augstāko godalgu saņem Latvija, portālu "Lsm.lv" informēja aģentūras dibinātāja un producente Inese Lukaševska.
Sestdien, 2. martā, savas 150. jubilejas svinības uzsāks Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, līdz pat jūlija nogalei piedāvājot ļoti bagātīgu notikumu programmu. Līdzās īpašiem svētku dievkalpojumiem izskanēs vairāk nekā desmit dažādi koncerti, pasākumi bērniem un zinātniskā konference. Svinības iekļaujas Latvijas simtgades programmā, jo Ģertrūdes baznīcas vēsture ir ļoti cieši savijusies ar Latvijas likteni. Vecās Ģertrūdes baznīcas draudze ir viena no aktīvākajām arī šobrīd.
Sestdien, 2. martā, pie Latvijas Televīzijas skatītājiem nonāks viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem un vērienīgākajiem televīzijas projektiem Latvijā – daudzsēriju filma “Sarkanais mežs”. Filmas veidotāji atzīst - tā ir veču filma, veču stāsts.
Jau 2. martā pie Latvijas Televīzijas skatītājiem nonāks viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem un vērienīgākajiem televīzijas projektiem Latvijā – daudzsēriju filma “Sarkanais mežs”. Aizvadītajā nedēļā notika fotosesija, kurā Jēkabs Reinis, Agnese Cīrule, Jānis Vimba, Dainis Grūbe, Elīna Vaska un Jurijs Djakonovs vēlreiz iejutās savos tēlos. Savukārt 25. februārī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks pirmo divu sēriju pirmizrāde, un seansā plkst. 19.00 būs iespēja satikt filmēšanas komandu un aktierus, informēja Latvijas Televīzijā.
Daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” notikumi risinās 1949. gadā, kad angļu izlūkdienests MI6 cenšas iegūt informāciju par situāciju Padomju Savienības okupētajā Baltijā. Vitolds (Jēkabs Reinis) kopā ar citiem latviešiem ikdienā strādā smagu darbu karjeros, bet viņa līgava Velta (Agnese Cīrule) ir medmāsa. Viņi sapņo doties uz ASV, krāj naudu, plāno kāzas un kārto nepieciešamos dokumentus, jo ASV rūpīgi atlasa emigrantus. Taču Vitolds izlemj piedalīties misijā dzimtenē, un cerība mainīt vēsturi maina viņa dzīvi.
Valsts akadēmiskais koris (VAK) “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais kopā ar Elbas filharmonijas goda ērģelnieci Ivetu Apkalnu 24. februārī sniegs koncertu Hamburgā, Elbas filharmonijas koncertzāles Lielajā zālē.
Latvijas Neatkarības karš pirms 100 gadiem bija sarežģīts laiks. Notika ne tikai militāra, bet arī politiska cīņa par nesen proklamēto Latviju. Vēsturē mazāk runāts par upuriem, kuri bojā gāja nevis kaujas laukā, bet ideoloģiskās pārliecības dēļ. Par upuriem krita gan vācbaltieši, gan lielinieku ideju atbalstītāji. Vēsturē šie notikumi nodēvēti par Sarkano un Balto teroru.
Ceturtdien studijā Ginta Grāveļa balsī ierakstīta filmas tituldziesma, kuras vārdu autors ir filmas scenārists Matīss Gricmanis, bet mūzikas autors Zigmars Liepiņš.
Aizvadītais gads ieies Latvijas kino vēsturē kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums, ko veicināja gan Nacionālā kino centra (NKC) programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", gan citas ļoti populāras pašmāju filmas ar saviem rekordiem. Kopumā Latvijas filmu "tirgus daļa", salīdzinot ar 2017. gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Latvijas valsts simtgades gadā dzimušajiem bērniņiem katram savs sudraba vērdiņš – ar šādu ideju madoniete Inguna Roga-Saulīte nāca klajā 2017. gadā. Ar ziedotāju atbalstu izdevās finansēt vērdiņus visiem 2018. gada janvārī dzimušajiem mazuļiem. Taču izrādās – pārējos mēnešos pie piemiņas monētas var tikt, tikai to pērkot. Tas saistīts ar ziedotāju atsaucību, skaidro idejas autore.
"Izgudrotāju tauta!" – tā gribas izsaukties, redzot vērienu, ar kādu starpkaru Latvijā tika pieteikti visdažādākie patenti. Laikā no 1920. līdz 1940.gadam Patentu valde izsniedza teju 3000 patentu, un to vidū bija gan vēlāk izcilu slavu un komerciālu veiksmi iemantojuši izgudrojumi, gan amizanti un pat komiski centieni izkrāšņot ikdienas dzīvi. Ceļojošā izstāde par Latvijas izgudrotāju spilgtākajiem patentiem nupat atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā.
Meklējot jaunas tekstilšķiedras, māksliniece un skolotāja Annele Slišāne divu gadu laikā īstenojusi unikālu projektu "100 deči". Neparastie dekori, kas darināti gan no neapstrādātiem augiem, gan otrreiz izmantotiem materiāliem, jau priecējuši skatītājus mākslinieces dzimtajā Latgalē un Vidzemē, bet tagad tie par dabas vērtībām stāstīs Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas apmeklētājiem.
Ar saviem iemīļotajiem mūzikas instrumentiem rokās un milzīgu satraukumu Latvijas jaunie mūziķi piedalās atlases konkursā Latvijas simtgades jauniešu orķestrim. Izveidots pērn, šogad orķestris meklē jaunus talantus, lai vasarā priecētu klausītājus izcilā koncertā kopā ar pasaulslavenām Latvijas akadēmiskās mūzikas zvaigznēm.
Latvijas simtgades jubileja turpina atbalsoties tai veltītos īpašos grāmatu izdevumos, kas apkopo un saglabā mūsu valsts pastāvēšanas laikā radītās kultūras vērtības. Trešdien, 23. janvārī, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks "Latvijas baleta un dejas enciklopēdijas" atvēršanas svētki. Šī grāmata aptver informāciju par Latvijas pašreizējo daudzveidīgo dejas saimi tās krāšņumā un dažādībā.
Ogres vēstures un mākslas muzejā atklāta kaibaliešu Edgara un Lienas Mucenieku izstāde “Simts vientulības gadu”. Caur performanci, video un instalācijām tā stāsta, kas notiek cilvēka dvēselē un arī Latvijā. Izstāde ir veltījums Latvijas un arī mākslinieku ģimenes radošajai simtgadei.
Latvijas Kara muzejā piektdien, 11. janvārī, atklās Neatkarības karam veltītu ekspozīciju "Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920". Tā ir Latvijā lielākā Neatkarības karam veltītā ekspozīcija un nozīmīgākais muzeja valsts simtgades projekts, informē muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
Zviedrijā no 12. līdz 20. janvārim notiks latviešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde “Ar saknēm Latvijā”.
Latvijas Kara muzejā izveidots Latvijas armijas simtgadei veltīts albums. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem, sākot no Latvijas valsts izveidošanās līdz pat mūsdienām. Ikviens interesents aicināts uz muzeju atnest fotogrāfijas un aprakstīt savu radinieku gaitas.
1919. gads – valsts kultūras iestāžu dibināšanas gads. Latvijas Universitāte, Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Nacionālais teātris 2019. gadā atzīmēs savu simtgadi.
Latvijas simtgades svinības visa gada garumā raisījušas gan daudz pozitīvu emociju, gan arī daudz asu diskusiju. Izrādās, nekas jau nebeigsies, viss būs tikai citādāk. Vai turpināsim svinēt arī nākamgad?
"Ļeņina bikses", "ABLV Bank" krīze, ozolu aleja pie Nacionālā teātra, koncerts "Mīlestības vārdā. 18+" - kas aizvadītajā gadā raisījis asākās diskusijas kultūrā?
Aleksis Vilciņš grasās nodzīvot līdz 113 gadu vecumam, lai pieredzētu 100 krāsainas sirdis Medicīnas vēstures muzeja pagalmā par godu 100 Latvijas labākajiem ārstiem. Bet līdz tam viņš pēta, cik veseli esam un kā savu veselību svinam? Pēdējā video bloga "Ko svinam?" epizode - 14. - "Valsts veselība".
Raidījuma 15. jubilejas sezona bijusi bagāta: interesantas tikšanās un labas pārmaiņas gadiem ilgi neapciemotās ielās, jauni ceļojumi un pārsteidzoši atklājumi gan tepat Rīgā, gan Vidzemē un Latgalē. Vēlreiz paldies visiem, kas mums šajos gados uzticēja savus vērojumus, piedzīvojumus un pārdomas vairāk nekā 500 ielu garumā! Prieks, ka visi kopā, bet katrs no sava skatu punkta, izstāstām ielu un reizē arī Latvijas vēsturi. Jubilejas sezonā lielu daļu senāk veidoto raidījumu izdevās digitalizēt, un ceram šo darbu turpināt, lai katrs no jums “Ielas garumā” kartē portālā LSM.lv varētu atrast savu ielu.
"Ikreiz, kad tuvojas Vecgada koncerti, mūs pārņem svētku sajūta – katrreiz gribas ko īpašu: karstas emocijas, spilgtus pārdzīvojumus, un vienmēr tas ir zināms izaicinājums – vai izdosies,” neslēpj Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina. Šogad LNSO Vecgada koncertos valdīs franču šarms un itāļu temperaments, ko 28. decembrī tiešraidē varēs novērtēt arī LR3 "Klasika" klausītāji.
Pārlūkojot aizvadīto gadu mūzikā, redzam, ka piedāvājums bijis vērienīgs. Ar Latvijas un pasaules talantiem, ar izciliem orķestriem un diriģentiem, ar kamermūzikas pērlēm, ar operu iestudējumiem un jaunradītiem opusiem.
Režisores Dzintras Gekas filmai “Katra diena simtgadē” rit pēdējās filmēšanas dienas. Filmēšanas komanda kopš 1. janvāra ik dienu filmējusi dažādus notikumus Rīgā un citviet Latvijā. Īsi filmas kadri rādīs gan ikvienam pazīstamas ikdienas ainas sabiedriskajā transportā, tirgū vai uz ielas, gan arī ļaus ielūkoties premjera darba dienā vai vilciena mašīnista kabīnē. Noslēdzot filmēšanu un redzot lielo materiāla apjomu, režisore pieļauj, ka filma taps četrās daļās.
Vēl pirms Latvijas Institūta reorganizācijas tā direktore Aiva Rozenberga līdz ar gadumiju iecerējusi pamest šo iestādi, kur ir tikai četras štata vietas un kas ir mazākā no institūcijām. Rozenberga Latvijas Radio izteicās, ka turpmāk strādās kā Latvijas un Eiropas līmeņa eksperte stratēģiskas domāšanas un kultūras jomā, mūsu valsts tēlu veidojot kā par zaļu un inovatīvu zemi.
Latvijas simtgadi svinam jau kuro gadu, bet svinības vēl tikai pusē. Toties emocijas – jau pāri malām. Starp prieku un mīlestību – arī naids un izsmiekls. Izrādās, kāds te nemāk svinēt. Un kāds mīl Latviju nepareizi. Bet varbūt pati Latvija nav pareizā?