Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Gaidot valsts simtgadi, LTV cilvēkiem jautā, ko viņiem nozīmē Latvija, kādu viņi mūsu valsti vēlētos redzēt nākotnē un ko tai novēl dzimšanas dienā.
Lielākā daļa iedzīvotāju par Latvijas valsts nodibināšanu uzzināja tikai nākamajās dienās, kad ziņas nodrukāja laikraksti, un vēsts izplatījās no mutes mutē.
Viens no svētku kulminācijas pasākumiem - gaismas uzvedums “Saules mūžs” - Rīgas centrā, Daugavas abos krastos, pulcēja vairāk nekā 100 tūkstošus iedzīvotāju. Daudzi no viņiem kā šausmīgu un biedējošu raksturo mirkli uzreiz pēc uguņošanas beigām, kad sanākušie visi vienlaikus centās pamest krastmalu. Valsts policija gan uzsver, ka situācija tika kontrolēta, tomēr pieļauj - nākotnē tik vērienīgos masu pasākumos varētu tikt ierobežots skatītāju skaits.
Valsts svētkus svinēja arī latviešu skoliņās visā pasaulē. Lesterā, kas ir populāra tautiešu apmešanās vieta Apvienotajā Karalistē, latviešu skolu apmeklē 26 bērni. Telpu īri Lesteras latviešu skolas vajadzībām sedz vecāki, ar mācību materiāliem palīdz Latviešu valodas aģentūra, taču paši skolotāji strādā pilnīgi par brīvu - tas ir viņu sirdsdarbs.
Par spīti tam, ka pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas cilvēkiem bija grūti nokļūt mājās un daudzi došanos prom no 11. novembra krastmalas raksturoja kā haosu, ekspertes Brigita Zepa un Iveta Kažoka uzskata, ka simtgades svētki bija izdevušies. Prezidenta runa tiek vērtēta kā sirsnīga un uguņošana - kā krāšņums jaunā līmenī.
Arī tiesā var būt patīkami un mājīgi. Tā pēc kopīgas senlietu izstādes tapšanas atzīst Latgales apgabaltiesas kolektīvs. Izstādes ekspozīciju veidoja tiesas darbinieki, no mājām nesot mantas, kas saglabājušās ne tikai vairāku desmitu, bet pat vairāku simtu gadu garumā. Izstāde ir Latgales apgabaltiesas kolektīva dāvana Latvijai svētkos.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite svētdien neieradās uz Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītajām svinībām Rīgā, jo Lietuvas gaisa spēku lidmašīnai "Spartan" negaidīti radās tehniskas problēmas, vēsta aģentūra BNS.
Nākamo Latvijas simtgadi veidos paaudzes, kas pašlaik vēl tikai dzimst, aug un veidojas. Un tieši ar domu par tām tapis koncerts „Mīlestības vārdā. 18+”, kura ideja pieder mūziķim Jānim Šipkēvicam jeb Shipsea ar domubiedriem. Pirmdienas vakarā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas uz īpaši veidotas skatuves kāps mūziķi, kuri dziedās jaudīgāko mīlestības un degsmes mūziku no laika, kad paši nāca pasaulē - 80. un 90. gadiem. Koncertu tiešraidē varēs vērot arī LTV un replay.lsm.lv.
Operatīvie dienesti Latvijas Republikas proklamēšanas simto gadadienu aizvadījuši salīdzinoši mierīgi.
Nepareiza karogu secība, nepareizas krāsas karoga kāts un citi pārkāpumi. Jānis Jūliks, kuram rūp Latvijas valsts karoga likuma ievērošana, norāda uz pārkāpumiem Rīgas centrā.
Latvijas valsts simtgadei veltīto gaismas uzvedumu "Saules mūžs" 18. novembra vakarā klātienē noskatījušies apmēram 110 000 iedzīvotāji, balstoties pasākuma organizatoru aplēsēs, informēja Rīgas domē.
Latvijas sabiedrisko mediju balvas „Kilograms kultūras” žūrija arī svētkos čakli strādājusi, mēģinot aptvert simtgades kultūras notikumu gūzmu, lai dažus no tiem piedāvātu skatītāju un klausītāju balsošanai. Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode pēcsvētku nedēļā aicina turpināt svētku sajūtu, apmeklējot kultūras un mākslas notikumus.
Par Latvijas simtgades populārāko dziesmu "Radio SWH" rīkotajā tautas balsojumā "LV TOP 100" atzīta Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava". Desmit populārākās dziesmas izskanēja svētdien, 18.novembrī, simtgades dziesmu koncertā Latvijas Televīzijā (LTV).
Latvijas simtgades svētku kulmināciju - gaismas uzvedumu "Saules mūžs" - svētdienas, 18. novembra, vakarā 11. novembra krastmalā vēroja vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Tas, kādu Latviju mēs veidosim nākamajā simtgadē, ir tikai mūsu pašu spēkos, 18. novembra uzrunā pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Iedzīvotāji visā valstī aktīvi piedalījās valsts simtgades atzīmēšanas pasākumos. Simtgades kulminācija notiek Rīgā, taču svētki daudzveidīgi tiek svinēti arī citviet Latvijā. Uzrunātie cilvēki atzīst - izdzīvot valsts simtgadi ir īpaša dāvana cilvēka mūžā.
Latvieši ir dāsni, atvērti un gatavi dalīties, un tādiem vajadzētu būt arī nākamajos 100 gadus, sarunā ar LTV sacīja “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Londonas svētā Marlibona draudzes baznīcas telpās Latvijas vēstniecības organizētā svētku pasākumā svētdien, 17. novembrī, pulcējās ap 500 tautiešiem, lai kopīgi nosvinētu valsts simgadi.
Simtgades dzimšanas dienā Latvija saņem apsveikumus no pasaules un Eiropas Savienības līderiem. Īpaši sirsnīgi Latviju sveikuši mūsu Baltijas kaimiņi – Lietuva un Igaunija.
Caur smagu skolu ar sāpīgām kļūdām – arī tāds ir bijis Latvijas ceļš. Tā ir atjaunotās Latvijas grūtākā pieredze, ko esam guvuši visi kopā. Bet Latvijas panākums ir tas, ka katrs cilvēks šeit var justies brīvs, intervijā LTV pauda eksprezidents Valdis Zatlers.
Mieru, uzplaukumu un pat labu valdību – to Latvijai un tās iedzīvotājiem simtgadē vēl Igaunijas iedzīvotāji un tās viesi. Daļa Igaunijas iedzīvotāju gan atzīst, ka par Latvijas simtgadi neko nav dzirdējuši, tomēr priecājas, ka Latvijai, tāpat kā Igaunijai šogad ir iespēja svinēt nozīmīgos svētkus.
Nemainīgs no 1921. gada, bet dzimis karstās diskusijās. Skaists un heraldiski pareizs – tāds ir Latvijas valsts ģerbonis, kur kopā savijusies Latvijas valsts pagātne, tagadne un nākotnes cerības. Kā radies Latvijas ģerbonis un kādēļ tas ir tieši šāds?
Droni vairs jau nepārsteidz – gandrīz katrā pasākumā kāds drons lido, tāpat jau esam pieraduši pie iespaidīgiem no droniem filmētiem skatiem. Bet tepat Latvijā ir uzņēmums, kuru drons jau tagad tīra vēja turbīnas un nākotnē, iespējams, dzēsīs ugunsgrēkus. Bet starp šiem darbiem ir arī mirklis laika kādam īpašam lidojumam Latvijas simtgadei par godu, paceļot gaisā 100 karogus.
Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītajā militārajā parādē svētdien, 18. novembrī, piedalījās 1,7 tūkstoši karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, reaktīvās lidmašīnas, tanki, pašgājējhaubices un ASV pretraķešu sistēma "Patriot".
Pēc neatkarības atjaunošanas lielie, fundamentāli izšķirīgie lēmumi bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Bet tagad Latvijai ir svarīgi novest visu līdz galam, turpināt to ceļu, ko mēs toreiz nolēmām – kļūt par modernu, demokrātisku, atvērtu, iekļaujošu sabiedrību. Un kalpot savai valstij cilvēkiem nozīmē darīt to, ko viņš savā dzīvē izvēlējies, darīt to pēc iespējas labi, bet tai pašā laikā apzināties, ka viņa darītais atspoguļo arī visu tautu un nāciju, intervijā LTV sacīja eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.
Barikādēs tauta pierādīja, ka arī bez armijas gatava aizstāvēt savu brīvību, un bez barikādēm mēs šo valsts simtgadi nepiedzīvotu, sarunā ar LTV sacīja pirmais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns.
Ne mazāk svarīgas cīņas par brīvu Latviju norisinājās salīdzinoši nesen un to dalībnieki joprojām ir mūsu vidū. Baltijas ceļš, barikāžu laiks, augusta pučs. Astoņdesmito gadu beigas un atdalīšanās no PSRS Latvijai bija tieši tādas pat brīvības cīņas - bez durkļiem, toties ar betona bluķiem un vienmēr ieslēgtu radio.
Ceļš līdz mūsu valsts himnai, tāpat kā līdz savai neatkarīgai zemei ir tikpat raibs un nebūt ne viegls. Pirmo cenzūru un dziesmu grāmatu dedzināšanu Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgšana piedzīvoja jau teju uzreiz pēc pirmās nopublicēšanas, taču oficiāli himna bijusi aizliegta pus gadsimtu.
Latvija – tā ir mana asinsrite, es nekad nekas cits neesmu bijis un neesmu gribējis būt – tā teic dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks. Dzejnieks uzskata, ka otrajā simtgadē jātiecas uz lielāku savstarpējo sapratni, pilsonisko līdzdalību un saliedētību.
Latvijas nākamo simtgadi sagaidām ar augsti profesionāliem un modernizētiem bruņotajiem spēkiem, Neatkarības dienas militārajā parādē svētdien, 18. novembrī, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.