“Trūkst diskusijas skolu starpā, tiek pasniegts tikai šis te tiešais modelis, ko mēs visa sabiedrība redzam," sacīja Madonas 2. vidusskolas vecāku padomes loceklis Ivars Dzenis.
Viens no centrālajiem argumentiem izglītības reformas nepieciešamībai ir demogrāfiskā situācija novadā. "Vidusskolu posmā, nākotnē skatoties līdz 2023.gadam, uz trim vidējās izglītības iestādēm Madonas pilsētā un vienu vidusskolu Ļaudonā, mums ir pieci klašu komplekti," pauž Madona novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Saskaņā ar attīstības plānu, Madonas Valsts ģimnāzija pāriet uz ēkām, kur šobrīd atrodas Madonas 2. vidusskola. Savukārt abas pilsētas vidusskolas tiek apvienotas vienā mācību iestādē. “Es saskatu, ka tas ir loģiski, ka tā ir jādara, bet tas ir vairāk jālemj pašām Madonas skolām un pašvaldībai, kura ir atbildīga kā dibinātājs," komentē Barkavas pamatskolas direktors Normunds Dzelme.
Izglītības kvalitāti nosaka ne vien pedagogu kompetence, bet arī materiāli tehniskais nodrošinājums un mācību vide, tādēļ uzsvērta tiek iespējamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaiste. “Lai turpinātu šo kvalitatīvo attīstību, ir jāsakārto sistēma. Lai sakārtotu sistēmu, bez naudas tas nav iespējams," saka Madonas novada iedzīvotājs Valdis Vucāns.
Pret skolu apvienošanu kā vienīgo iespēju viskrasāk iebilst Madonas 2. vidusskola, pieprasot izstrādāt vēl citus optimizācijas plāna variantus. "Mēs esam gatavi strādāt pie vairākiem variantiem. Mēs esam gatavi ar viņiem kopīgi iet pie galda un varbūt meklēt to variantu, ja viņiem vajag to reformu," norāda Madonas 2. vidusskolas direktora vietniece Sņežana Rakstiņa.
Trīs stundas ilgajā sanāksmē piedalījās ap 100 dalībnieku. Lēmums par izglītības attīstības plāna tālāku virzību tiks pieņemts 31.marta domes sēdē.
