Ziņas
Ar šaubām, daloties gan optimistos, gan skeptiķos, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, arī šodien dalību Eiropas Savienībā vērtē Zeltiņos. Par šo Alūksnes novada pagastu, gatavojoties referendumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), "Panorāma" vēstīja vairākās sižetu sērijās, skaidrojot gan cilvēku izvēles, gan šaubas. Galu galā referendumā Zeltiņi izcēlās ar nebijuši aktivitāti, vairākumam nobalsojot – par. Kā klājas Zeltiņos 20 gadus vēlāk?
Ar mērķi vērst uzmanību uz to, cik ļoti Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas piemērota ikvienam – arī bērniem un senioriem – vairāki simti velobraucēju šodien piedalījās gadskārtējā braucienā pa galvaspilsētas centru ar nosaukumu "Kritiskā masa". Pasākums Rīgā notiek katru gadu, un riteņbraucēji atzina, ka diemžēl infrastruktūra tiek uzlabota lēni, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku attieksme ne vienmēr ir saprotoša.
"Ar dzidru skatu Eiropā" – šādu akciju pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Kuldīgā rīkoja jauniešu teātris "Focus". Viņi izgāja ielās un tīrīja logus. Tieši šādu pat akciju ar tiem pašiem cilvēkiem Kuldīgā varēja sastapt arī šodien. Viņi atzina – ir daudz padarīts, bet daudz arī vēl darāmā, tāpēc skatam ir jābūt dzidram.
Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši, Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.
Gruzijas policija šodien paziņojusi, ka protestā pret ārvalstu aģentu likumu, kura laikā tika pielietota asaru gāze un gumijas lodes, tā arestējusi 63 cilvēkus. Vardarbību nosodījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Rīgas pilī trešdien, 1. maija rītā, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notika svinīgā godasardzes ceremonija un ES karoga pacelšana Svētā Gara tornī, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Ziņas vieglajā valodā 30. aprīlī.
Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts EM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, kuru otrdien apstiprināja valdībā.
Tas ir mīts, ka Latvija ir nabadzīga valsts, šādu vērtējumu otrdien pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, domnīcas "LV Peak" direktore Inna Šteinbuka, iepazīstinot ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi".
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Tuvojoties vasarai, situācija frontē Ukrainā ir saasinājusies, īpaši valsts austrumos, kur Krievija pastiprina uzbrukumus. Tāpēc Ukrainas armijā gaida jaunu rietumvalstu militārās palīdzības piegādes vilni, noskaidroja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, kas atrodas Donbasā.
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Gala lēmums būs jāpieņem Saeimā.
Pagaidām kompromiss par izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas kārtībā vēl nav panākts. Sarunas aizvien turpina darba devēji un arodbiedrības. Darba devēju ierosinājums samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas vispār netiktu apmaksātas, netika atbalstīts. Arodbiedrības iestājas par to, lai no pārmaiņām neciestu strādājošie.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
