Ar "Gada vecmāte 2023" titula ieguvēju Janu Priedīti Latvijas Radio tikās Daugavpils Reģionālajā slimnīcā darbdienas rītā, kuru viņa nevada slimnīcas dzemdību zālē, bet veic pienākumu slimnīcas Veselības aprūpes kvalitātes nodaļā.
"Saņemt "Gada vecmāte 2023" titulu bija liels pārsteigums, negaidīts pilnīgi. Nu, kā es varu būt labākā? Mēs visi kopīgi strādājam, es zinu daudz burvīgu vecmāšu, bet izceļ tevi. Bet tad atnāca pieņemšana, ka tie ir tie pacienti, kuri ir pateicīgi, ka tu dari pareizi savu darbu. Tad atnāca apziņa, atnāca prieks, ka tavs darbs ir novērtēts. Katram cilvēkam ir svarīgi darīt darbu, ko cilvēki novērtē, īpaši palīdzošā profesijā."
Vecmāte Jana Priedīte Daugavpils Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Viņas nonākšana šajā profesijā ir īpašs stāsts.
"Kad sāku studēt, izrādījās, ka manas omes ome lauku mājās pieņēmusi dzemdības. Tas bija tik interesants fakts, par ko es iepriekš nezināju. Un droši vien gēnu fonā arī tas kaut kā nostrādāja, – es zināju, ka gribu studēt medicīnu, gribu strādāt slimnīcā. Draudzenes mamma strādāja un joprojām strādā šajā profesijā, viņa tagad ir mana kolēģe, kura tad izstāstīja par šo burvīgo profesiju. Un es sapratu, ka – jā, es arī gribu! Es arī gribu strādāt šajā profesijā! Jo es redzēju, ka cilvēks, kurš šajā profesijā strādāja jau gadus 30, labprāt ar prieku iet katru dienu uz darbu. Es skatījos un domāju, ka es arī tā gribu, gribu no rīta celties un ar prieku iet darbu. Un tas man izdodas."
Par to, ka tiešām izdodas, liecina laimi un siltumu izstarojošās Janas acis. Viņa pati ir daudzbērnu mamma, audzina trīs meitas. Kuram nu vēl labāk nekā viņai izprast vecmātes lomu!
"Vasarā būs 11 gadi, kopš es esmu šajā profesijā. Pa šo laiku četrus gadus paspēju pabūt dekrēta atvaļinājumā un izbaudīt citā lomā, kas man tagad vēl vairāk palīdz izpalīdzēt un saprast manas dzemdētājas, jo pati tāda biju un zinu, cik tas svarīgi, ka tev blakus ir īsts cilvēks. Man mājās ir trīs meitenes. Lai maniem bērniem trāpās tāda vecmāte, kura ir savas profesijas fans!
Joprojām atceros pirmās dzemdības, kuras pieņēmu. Tās bija ceturtās dzemdības, un bērns burtiski iekrita man rokās. Nepaspēju pat nobīties.
Kad es biju uz pirmajām dzemdībām, kuras pieņēma cita vecmāte, tad, protams, bija pilnas acis ar asarām. Tu saproti, cik burvīgā momentā tu esi nokļuvusi, kas notika, cik tas bija neaptverami. Es tagad runāju, un man pa ādu iet skudriņas.
Bet es varu apgalvot, ka joprojām katras dzemdības ar katru sievieti man ir īpašas.
Joprojām pārdzīvoju tās pozitīvās emocijas. Tu kopā ar viņu spied ārā to bērnu, kopā elpo. Brīžiem sanāk tā, ka tu reāli stāvi un jūti, kā griežas galva. Tāpēc, jā, joprojām tas ir sirdsdarbs, un ceru, ka tā būs līdz pēdējai darba dienai."
Kāds ir lielākais gandarījums darbā, ko izjūt un novērtē, pārnākot no darba mājās?
"Laikam pirms gada es saņemu īsziņu nākamajā dienā pēc darba: "Paldies, tā dēļ, kā jūs atbalstījāt mani dzemdību laikā, es gribu dzemdēt vēl!" Ja sieviete nākamajā dienā pēc dzemdībām grib dzemdēt vēl, tad man tas ir lielākais gandarījums, tad es esmu īstajā vietā un visu esmu izdarījusi pareizi!"
Bērnu dzimstība Latvijā mazinās, un to Jana Priedīte jūt arī Daugavpils dzemdību nodaļā. Kad viņa sāka strādāt, dzima vairāk nekā 1000 bērnu gadā, pērn jau tikai 600. Tomēr Jana Priedīte nākotnē raugās cerīgi un arī savai profesijai redz nākotnes perspektīvu.
"Šogad es sāku novērot, ka vairāk ir pirmo dzemdību, nevis atkārtoto, ka vairāk māmiņas sāka dzemdēt pirmos bērniņus. Vecmātes profesija būs aktuāla visos laikos. Pat kara laikā bērni dzima, un, lai kādas nebūtu kritiskas situācijas pasaulē, bērni dzimst! Tas mums ielikts ģenētiskajā fonā, ka mēs gribat turpināt savu dzimtu. Tāpēc ir vērts mācīties par vecmāti, un Daugavpils reģionālā slimnīca tagad arī maksimāli grib popularizēt vecmātes profesiju. Mēs aktīvi piedalāmies Ēnu dienā, kas šogad būs 4. aprīlī. Jau pirmajā pieteikšanās dienā atnāca piecas ziņas no skolēniem, kuri grib būt ēna vecmātei. Mēs varam pieņem tikai četrus, un uzreiz tās vietas arī tika aizņemtas. Šiem jauniešiem mēs parādīsim, kas tas ir, un arī popularizēsim savu profesiju."
Pacienti Janu Priedīti raksturo – viņa ir īsts pierādījums, ka būt par vecmāti ir sirdsdarbs. Savukārt kolēģi saka, ka labprāt no viņas mācās un ka viņas attieksme pret darbu un pacientiem ir apbrīnojama.
