Fotogrāfija, tās klasiskajā izpratnē estētisks un dokumentējošs attēls, ir pārvērtusies par vienu no galvenajiem saziņas līdzekļiem, darbojas lielākoties virtuālajā vidē un ir daļa no nepārtrauktas datu plūsmas. Par to liecina arī izstāde "Cilvēks-dators".
Izstādes kuratore Inga Brūvere skaidro: "Biennāle jau no paša sākuma seko šim mūsdienu fenomenam, jo tehnoloģijas tomēr ir ļoti ienākušas mūsu dzīvēs. Mēs jau tagad redzam, ka tās ļoti iespaido gan mūs kā cilvēku iekšpusē un diemžēl arī ārpusē, domāšanas veidu. Tehnoloģijas maina arī attēlu, jo mēs jau tagad par attēlu runājam pavisam citās kategorijās nekā pirms 100 gadiem. Tehnoloģijas arī noveco, un tā informācija, ko mēs šodien saglabājam kaut kādā vienā formātā vai tehnoloģiju rīkā, vai tas vispār būs iespējams – nolasīt to vēl pēc 100 gadiem?"
Rīgas Fotogrāfijas biennāles atklāšanas izstādē astoņi mākslinieki no Ziemeļvalstīm, Amerikas un Latvijas reflektē par to, kā šodienas digitālajai pasaulei piemērojas cilvēka emocionālās izpausmes. Bet kā mākslinieki nokļuvuši izstādē? Inga Brūvere stāsta: "Ļoti lielu daļu mēs meklējam internetā, un tad, kad mums jau ir kaut kādas grupas atlasītas, tad mēs skatāmies. Jo te ir svarīgi ne tikai, ka mākslinieks atbilst šai koncepcijai, bet svarīgi arī, kā konkrēti mākslinieka darbi mijiedarbojas."
Fotogrāfs, izstādes apmeklētājs Jānis Deinats redzēto komentē: "Izstāde piesaista, ar izstādi viss ir kārtībā, tikai viena nianse – es meklēju foto! Ir tāda sajūta, ka fotobiennāle ir uzurpējusi vārdu "foto"!"
"Šoreiz mums nav neviena izdrukāta formāta," norāda Inga Brūvere. "Tas tieši ir tas jautājums – kas šodien ir fotogrāfija? Ja mēs kaut ko pilnīgi nodefinēsim, tad mēs jau arī vairs neattīstīsimies!"
"Ka visas jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas, tas ir dabiski, un mākslai ir, ko teikt, un arī problēmas ir, par ko runāt, un to arī mākslinieki dara! Tā ir jaunu cilvēku normāla stadija, ka viņi neapstājas pie tā, kas līdz šim ir bijis. Tas ir tāpat kā ar lāpstu – ar lāpstu var rakt zemi, ar lāpstu var sist pa galvu. Tas ir tikai instruments, tās ir tikai programmas," spriež Jānis Deinats.
Kāds pētījums vēsta, ka cilvēks viena mākslas darba aplūkošanai velta 27 sekundes, taču, lai atbildētu uz jautājumu – kas mēs esam? –, izstādes "Cilvēks-dators" apmeklētājam vajadzēs daudz vairāk laika.
