"Laimes flauta" ir jau otrā producentes Māras Špicbergas izlolotā koncertprogramma ciklā, kas saucas "Laiks. Tu. Lūgšana". Pirmā izskanēja 2023. gada sākumā un saņēma gan klausītāju, gan mūzikas kritiķu atzinību, kas deva ierosmi turpināt.
Arī jaunajā programmā iekļautas dažādu gadsimtu un tradīciju lūgšanas, kas apvienotas kopīgā stāstā. Tikai šoreiz stāsts ir par cilvēka ceļu un patiesības meklējumiem visa mūža garumā. Pie tam atmiņu ritējums sākas ar mūža nogales posmu, ko atspoguļo Austrumu baznīcas un Bizantijas senie dziedājumi, un rit atpakaļ uz bērnību, kam pa vidu ir kvēles un kaislību pilnie jaunības un brieduma gadi, kas atspoguļojas arī tikpat ugunīgā mūzikā, stāsta producente Māra Špicberga: "Likumsakarīgi, ka kaislība, pārliecība, cīņas – to mēs atradām dienvidzemju dziedājumos – Latīņamerikas, spāņu mūzikā. Nonācām pie patiešām retiem atradumiem. Viena no koncerta pērlēm ir "Credo" jeb "Ticības apliecība" no flamenko mesas, skaņdarbs, ko izdzirdot sapratām, ka nav iespējams vēl drosmīgāk, vēl atkailinātāk izteikt to vēstījumu, ko nes patiesas ticības apjausma."
Saturiski intensīvos dziedājumu blokus koncertā atdalīs instrumentālas epizodes, kad skanēs Anda Klučnieka spēlētās flautas un stabules. Arī tas būs vēstījums par dažādiem posmiem cilvēka dzīvē, taču flauta izteiks to, kas cilvēka vārdiem nav pasakāms. Ne velti koncerta nosaukums ir atsauce uz persiešu dzejnieka Rūmī vārsmām – "Spēlē laimes flautu! Tu pats esi melodija!".
Koncerta noslēguma daļā dominēs dzidras un tīras bērnības noskaņas, atklāj Māra Špicberga: "Mēs gribējām beigt ar sākumu. Mēs gribējām, lai koncerts beidzas ar šo gaišu cerību, katram atmiņās atceroties savu bērnību, kad mēs bijām tīri savās domās, savā ticībā, savā priekā. Un tīri burtiski programmas beigās pievienojas zēni, kas dzied kopā ar pieaugušajiem vīriem, līdz ar to nobriedušajām balsīm pievienojas bērnu līksmība, prieks. Jā, tā ir augšāmcelšanās vēsts, kas koncerta noslēgumā mūs iedvesmo un dod cerību."
Dziedātāja Aleksandra Špicberga stāsta, ka mūziķiem tas ir azarts un izaicinājums iejusties tik dažādos temperamentos, tradīcijās un valodās: "Mums bija ļoti interesanti meklēt veidus, kā saglabāt autentiskumu, bet piemeklēt balss tembrus un krāsas. Pēc iespējas dažādāk izstāstīt šos arī tik dažādos stāstus. Viens no piemēriem ir "Sanctus" no "Missa Luba", afrikāņu mesas, kur arī mums ir jāatrod jaunas krāsas, jauna tradīcija, jāparāda pareizās emocijas, par ko stāsta katrs dziedājums. Bet svarīgi stāstīt tā, lai mēs paliktu mēs paši, nemēģinot neko atdarināt."
Laikā, kad ieroči runā, lūgšanu nozīme kļūst vēl daudzkārt svarīgāka, un mums, latviešiem, īpaši jau dziesmā izteikta lūgšana – uzskata Māra Špicberga: "Mūsu tautas izdzīvošanas noslēpums ir asinīs iekodēts, ir iekodēta tā pārliecība, ka dziesmu vairogs var atsist bultas. Un tādēļ mūzika, dziesma mūs var mobilizēt. Mēs to zinām, mēs tam ticam, tas ir mūsu talants, kas ir jālieto. Tās ir, ja tā var teikt, mūsu Lāčplēša ausis, kas jāsargā."
Koncertuzvedums "Laimes flauta" izskanēs Lieldienu Baltās nedēļas sestdienā, 6. aprīlī, Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā.
