Šī soļa pretinieki uzskata, ka valsts un Parīzes vadība tādējādi mēģina "sakopt" galvaspilsētu, lai tā būtu gatava uzņemt olimpisko spēļu dalībniekus un viesus.
Mazpilsētu vadītāji pauduši sašutumu par šādu soli, jo par to iepriekš nav brīdināti.
Parīze ir pārpludināta ar migrantiem
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau pirms diviem gadiem pauda ieceri migrantus izkliedēt pa visu valsti, lai tie nekoncentrētos trūcīgajos rajonos, taču mazpilsētu iedzīvotājus šī politika neapmierina.
Parīzes dienvidaustrumu nomalē ielas malā viena aiz otras slejas migrantu teltis. Viņi tajās guļ, ēd un ir iekārtojuši visu savu iedzīvi.
"Mēs šeit dzīvojam jau divus gadus. Te guļ pusotrs simts cilvēku," stāsta Abubakars, migrants no Āfrikas valsts Mali.
Varasiestādes viņus no šejienes prom nedzen, bet pajumti arī nepiedāvā. Tas tāpēc, ka Parīze ir tik pārpludināta ar migrantiem, ka tai nav kapacitātes visus izmitināt. Tāpēc rodas šādas neoficālas migrantu nometnes.
"Tas ir drausmīgi. Tās nometnes ir visur. Pie Parīzes apvedceļa, visur. Neticami," stāsta kāds Parīzes iedzīvotājs.
"Es vairs Francijā nejūtos kā mājās," piebalso vietējā iedzīvotāja.
Līdzīgi rīkojušās arī citas olimpiskās pilsētas
Lai migranti nekoncentrētos lielo pilsētu trūcīgajos rajonos, Francijas prezidents Makrons jau pirms diviem gadiem ierosināja migrantu izkliedēšanas plānu.
Pēdējo mēnešu laikā vairāki ciemati valsts centrālajā daļā saņēmuši migrantus. Kā norāda Orleānas mērs Seržs Groārs – reizi trijās nedēļās no Parīzes ierodas autobuss ar vairākiem desmitiem migrantu.
Kopā uz pilsētu, kurā ir ap 100 000 iedzīvotāju, pārvietoti jau ap 500 migrantu. Tas viss tiek darīts bez jebkādām konsultācijām ar vietvaru.
Mazpilsētu mēru ieskatā šādi Francija cenšas sakopt galvaspilsētu pirms gaidāmajām olimpiskajām spēlēm.
Francijas organizācija, kas pārstāv daudzas labdarības organizācijas, arī to nosaukusi par "sociālo tīrīšanu", kuras laikā Parīze tiek atbrīvota no migrantiem, bezpajumtniekiem un seksa industrijas darbiniekiem.
Šāda prakse piekopta arī citās spēļu rīkotājvalstīs, piemēram, Ķīnā un Brazīlijā, kur pirms olimpiādes no pilsētām tika pārvietoti bezpajutmnieki.
Aug atbalsts galēji labējiem spēkiem
Tikmēr Francijas valdība šo praksi noliedz un uzstāj, ka migranti var palīdzēt mazajām pilsētām, kurās samazinās iedzīvotāju skaits, tādēļ trūkst darbaspēka.
"Visu smago darbu paveic migranti. Vāc atkritumus, veic kraušanas darbus, strādā būvniecībā. To visu dara migranti," stāsta Abubakars.
Tas gan nav traucējis galēji labējiem politiķiem to nosaukt par nabadzības, noziedzības un islāmisma ieviešanu franču kopienās. Un šī pret migrāciju vērstā platforma ir ļoti populāra – tāpēc Francijas galēji labējo līderei Marinai Lepēnai prognozē labas izredzes vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Eiropas Savienība pērn saņēma vairāk nekā miljona patvēruma meklētāju pieteikumu, kas ir lielākais patvēruma pieprasījums septiņu gadu laikā.
Saskaņā ar "Euronews" veiktās aptaujas datiem puse eiropiešu nav apmierināti ar Eiropas Savienības migrācijas politiku.
