Pandēmijas gadu raisītās bailes par ekonomikas pamiršanu un tam sekojušais politiķu lēmums virs cilvēku galvām kaisīt tā saukto helikopternaudu visdažādākajos atbalsta veidos turpina radīt blaknes, jo ekonomikā ieplūdinātā nauda un papildus dzīves dārdzību veicinājušais kara faktors Eiropas Centrālajai bankai liek likt lietā sviras inflācijas mazināšanai.
Kārtējais lēmums par 0,25 procentpunktiem audzēt galvenās procentlikmes kāpina naudas cenu, un komercbankas uz to reaģē ar likmju celšanu noguldījumiem.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars stāstīja, ka par gadīgu depozītu var tikt pie 3,8 procentu likmes:
"Tā ir viena no augstākajām tirgū, un vispār kopumā Baltijas valstīs. Tā ir arī konkurences situācija – bankas grib piesaistīt jaunus klientus, bankas negrib zaudēt esošos klientus, līdz ar to mēģina piedāvāt konkurētspējīgus noteikumus saviem klientiem."
"Viens piemērs – juridiskām personām pirms trim nedēļām ieviesām digitālo krājkontu, mēs maksājam 2,15% par šādu pakalpojumu. Mums no 0 līdz 25 miljoniem trīs nedēļās pieauga šādi noguldījumi. Šādu pakalpojumu popularitāte visā banku sistēmā aug visai ātri," atzina Škapars.
SEB piedāvātās termiņnoguldījumu likmes ir vienas no augstākajām tirgū, tomēr tās nesasniedz valsts piedāvājumu par krājobligācijām – četri procenti gadā vai trīs gados un peļņa bez nodokļu aplikšanas. Škapars to sauca par klientu kalvi.
"Tā ir veselīga konkurence. Mēs priecājamies, ka klienti izmanto krājobligācijas – tas ir vērtspapīrs, klienti iemācās jaunas lietas, viņi pierod ieguldīt kapitāla tirgos.
Tagad nopirka krājobligācijas, nākamreiz nopirks kādu vērtspapīru vai akciju, vai noguldījumu fondu. Tā mēs kopīgi izglītojam sabiedrību par to, kā gudrāk pārvaldīt finanšu resursus.
Es neredzu Valsts kasi kā ļoti lielu konkurentu – tas drīzāk ir labs papildinājums kopējā finanšu sektora piedāvājumā," vērtēja Škapars.
Arī "Swedbank" uzkrājumu produktu līnijas vadītāja Agnese Grāvelsiņa valsts piedāvājumu par krājobligācijām neuzskata par lielu konkurentu, turklāt līdz ar noguldījumu likmju celšanu augot klientu interese. Arī "Swedbank" izdevīgākais noguldījuma veids ir uz gadu, kam procentu likme no līdzšinējiem trīsarpus pacelta uz 3,75.
"Interese arī klientu pusē pieaug. Skatoties no gada sākuma, tieši termiņdepozītos ieguldītā summa ir palielinājusies vairāk nekā trīs reizes.
Klienti arī seko līdzi tam, ka likmes kāpj, un izvēlas nevis turēt vienkārši naudu kontā, bet pārvirzīt uz noguldījumiem,
ieguldot krājrīkā, termiņdepozītā, tādējādi pelnot no saviem naudas līdzekļiem," norādīja Grāvelsiņa.
Krājkontiem un termiņnoguldījumiem likmes nu jau pusgadu kāpina arī banka "Citadele", atzina valdes loceklis finanšu jautājumos Valters Ābele.
"Jāsaka gan, ka ne uz pārāk gariem termiņiem – šobrīd populāri ir trīs vai seši mēneši. Te vēl var papētīt, vai tas ir tāpēc, ka cilvēki sagaida augstākas likmes vai inflācija ir augstāka par noguldījuma likmēm un izdevīgāk ir to naudu iztērēt lielākam pirkumam. Bankas piedāvā ļoti plašu iespēju šobrīd, gandrīz pēc 10 gadu ilgā zemo likmju perioda, naudu pārvaldīt un mazliet arī pelnīt," norādīja Ābele.
Eiropas Centrālā banka par nākamo procentlikmju celšanu lems septembra vidū. Tās mērķis ir panākt inflācijas krišanos līdz diviem procentiem, bet pašlaik tā arvien ir ap piecu procentu apmērā.
