ĪSUMĀ:
- Konkurences uzraugs: Samazinoties izejvielu cenām, ne vienmēr cenas pazeminājuši arī ražotāji un mazumtirgotāji.
- Pārtikas ražotāji "ļoti gaida ģeopolitisko mieru", kas galvenokārt ļautu mazināt izmaksas saistībā ar pārsteigumiem loģistikā.
- Latvijas Bankas ekonomiste: Pārtikas cenām šogad prognozē pieaugumu nepilnu 4% apmērā.
Samazinoties izejvielu cenām, ne vienmēr cenas pazeminājuši arī ražotāji un mazumtirgotāji
Katru ceturksni pārtikas cenas Latvijā apkopo Latvijas Tirgotāju asociācija. Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājās cenas kafijai, tējai, eļļai un atsevišķiem dārzeņiem, bet citiem pārtikas produktiem cenas ir samazinājušās.
Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs norādīja: "Ja mēs skatāmies pret pagājušo gadu, tad lielākajai daļai pārtikas, izņemot zaļumus, cenas ir būtiski kritušās, piemēram, griķiem pat par 44%. Tā kā šobrīd tendence ir, ka cenas ir krītošas, kaut gan daudzās grupās kritums ir apstājies. Piena produktiem iepirkuma cenās ir neliels pieaugums, tātad piena produktu cenas veikalu plauktos vairs nesamazināsies, gaļas produktiem cena ir nostabilizējies. Ja mēs savukārt runājam par labības cenām, tad cenas turpina kristies, tātad arī maizei vajadzētu cenām kristies."
Tā kā pārtikas patēriņa cenas 2022. gada nogalē, salīdzinot ar 2018. gada decembri, pieauga par 40%, Konkurences padome 2023. gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību piena, graudu un maizes produktu tirgū. Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane secināja, ka, samazinoties izejvielu cenām, ne vienmēr cenas pazeminājuši arī ražotāji un mazumtirgotāji.
"Ja, teiksim, piena izejviela veido ap 80%, tad mēs arī vēlētos, ka arī ražošanas posmā par tiem 80% tomēr samazinājums tiek nodots tālāk. Līdz 22. gada septembrim graudu cena diezgan stipri gāja uz leju, bet ražošanas posmā un mazumtirdzniecības posmā tieši pretēji – tā cena gāja uz augšu. Mēs arī pieprasījām mazumtirgotājiem un ražotājiem viņu izmaksas un attiecībā uz šiem konkrētiem produktiem, ko mēs pētījām; mēs arī varam redzēt, ka atsevišķiem produktiem ir veidojušies tirgotājiem un ražotājiem zaudējumi un, atsevišķos produktos tirgojot, ir atkal peļņa, un līdz ar to viņiem tā kā izlīdzinās, tā ka viennozīmīgi nevarētu teikt, ka viņi ir pārmērīgu peļņu guvuši, pavisam noteikti nē," atzīmēja Uljane.
Pārtikas ražotāji "ļoti gaida ģeopolitisko mieru"
Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure stāstīja, ka pārtikas ražotāju mērķis ir gan palielināt patēriņu vietējā tirgū, gan palielināt eksportu, bet šos procesus ietekmē ne tikai izejvielu cena, bet arī daudzi citi faktori, piemēram, energoresursu cenas, darbaspēka pieejamība, kā arī izejvielu piegādes ķēžu pārtraukumi.
"Piemērs par Polijas robežu. Izejvielas, kuras gāja no Ukrainas, tagad ir jāved vai caur Rumāniju, vai loģistika jāpārkārto un jāgaida uz robežas, tas atkal sadārdzina mūsu ražoto produktu. Tas bija arī ar enerģijas izmaksām pagājušogad, kad saules paneļiem investīcijas bija daudziem uzņēmumiem, bet tādu faktoru ir ļoti daudz. Bez šaubām darbaspēka nodokļi ir ļoti lieli. Ģeopolitiski tomēr mēs ļoti gaidām mieru," sacīja Šure.
Latvijas Bankas ekonomiste: Pārtikas cenām šogad prognozē pieaugumu nepilnu 4% apmērā
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane vērtēja, ka arī šogad pārtikas cenas augs gan pasaulē, gan pie mums, bet cenu kāpums nebūs tik liels kā iepriekš.
"Šis pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādi būs gan iedzīvotāju ienākumi, gan kāda būs iespēja tirgoties ar pārtiku, bet lielā mērā tomēr tas ir atkarīgs no tā, kā mainīsies enerģijas cenas. Protams, jautājums arī par to, kādas būs ražas un kas notiks ar piegādes ķēdēm. Pašlaik pārtikas cenām šim gadam tiek prognozēts pieaugums nepilni 4%, kas ir vairāk nekā vidēji inflācija, bet krietni mazāk, nekā bija pārtikas cenu pieaugums pēdējos divos gados," norādīja Opmane.
Plānots, ka Konkurences padome pētījumu par situāciju pārtikas sektorā un mazumtirdzniecības cenām šonedēļ prezentēs Saeimā.
KONTEKSTS:
2022. gadā Latvijā vairākus mēnešus patēriņa cenu kāpums gada griezumā svārstījās ap 20% atzīmi, pārsniedzot "trekno gadu" inflācijas pīķi. Bet jau no 2023. gada pavasara patēriņa cenu kāpums sāka sabremzēties, novembrī sarūkot līdz 1%.
Taču, neraugoties uz inflācijas kritumu, pasaulē saglabājas augstas pārtikas cenas.
Latvijas Bankas makroekonomiskās prognozes liecina, ka Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija 2%, taču iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš – 2%.
