Jānim Rengam mežs nav svešs – viņš vairāk nekā 30 gadu strādājis dažādās profesijās, kas ir cieši saistītas ar mežsaimniecību. Šajā reizē ieradies apraudzīt egļu mežaudzes Dikļu pagastā. Saņemts iesniegums kailcirtei. "Kā redzējāt, mežs izskatās bēdīgi. Mēs ejam cauri un skatāmies šos bojājumus, vai viņi ir svaigi," aplūkojot mizgrauža postījumus, sacīja Valsts meža dienesta vecākais mežzinis Renga.
Mežzinim ir daudz pienākumu. Drīz iestāsies ugunsnedrošais periods, kad sāksies neparedzams darba laiks, – izsaukums var būt arī sestdienas naktī.
"Lielākoties ugunsapsardzība notiek tā – ir signāls. Vai tas nāk no kāda cilvēka vai operatīvā dienesta, vai citā veidā. Tad tiek meklēts apgaitas mežzinis, kas vislabāk orientējas šajā teritorijā, jo ir jāatrod, cik liels ir tas ugunsgrēks, cik lielā platībā," skaidroja Renga.
Pēdējos gados mežā daudz kas ir mainījies. Sākot ar mežziņu skaitu un viņu slodzi.
Ja agrāk viena darbinieka pārziņā bija ap 1000 hektāru, tagad jau 15 000 un vairāk. Arī tehnoloģijas ienāk mežā.
"Mūsdienās ugunsnovērošanas torņos tiek izvērtēts, vai likt cilvēku, jo tas viss prasa finanšu līdzekļus. Kur ir blīvi apdzīvotas vietas, tur torņos neliekam. Cik zinu, Rīgā tiek eksperimentēts, novērojot caur kamerām," pastāstīja mežzinis.
Mūsdienās daudzi mežziņi, kuri strādā Valsts meža dienestā, ir jau krietnos gados. Savukārt daudzi jaunie speciālisti tiek pārvilināti uz privāto sektoru, apstiprināja Meža dienesta Personāla daļas vadītāja Inita Avotiņa:
"Kad kolēģi ir uzrakstījuši atlūgumu un mēs mēģinām noskaidrot, kas ir tas iemesls, lielākoties, ko mēs dzirdam, – ka apmierina darbs, kolektīvs, bet viņi iet uz vietu, kur piedāvā divreiz lielāku algu."
Privātajā sektorā mežziņi ir ļoti pieprasīti, jo Latvijā šobrīd aktīvi noris mežistrāde. Tāpēc arī algas tur mērāmas vairākos tūkstošos. Tikmēr Valsts meža dienestā alga vidēji ir no 1300 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas.
