Plāni šai vasarai ir lieli, papildu izaicinājumi radīsies līdz ar skolu tīkla sakārtošanu un vajadzību saremontēt lauku ceļus, bet pie prognozējamā finansējuma apmēra uzlabot valsts ceļu tīkla stāvokli nevarot, uzsver "Latvijas Valsts ceļu" vadība.
Tuvojas vasaras sezona, kas vienlaikus ir arī aktīvākais ceļu remontu laiks. "Latvijas Valsts ceļu" sagatavotajā kartē redzams, kādi būvdarbi ieplānoti. Tas esot vairāk nekā attiecīgi pirms gada. Būvē un labo katru gadu, bet par kvalitāti vēl var pastrīdēties.
"Mēs esam ieviesuši tādu veidu kā ārkārtas pārbaudes būvobjektos. Mūsu kompetences centra un laboratorijas cilvēki ierodas, lai veiktu materiālu ārkārtas pārbaudes. Mums ir iegādāta arī jauna, mūsdienīga tehnika, kā mēs varam pārbaudīt, kas zem tā asfalta īsti atrodas," stāstīja "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Arī Krievijas brutālais karš Ukrainā ietekmējis šos procesus. Bija problēmas piegāžu ķēdēs un materiālu kvalitātē.
"Uz kvalitātes rēķina jau nekāda ekonomija nevar būt. Tātad vienīgais, kā mēs varam sniegt šo pakalpojumu vai produktu, ir – kļūt efektīvāki. Būvēt ātrāk, labāk. Tādā veidā sabiedrība iegūst to produktu, par ko ir samaksāts," norādīja SIA "Binders" ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs Edvards Pavlovskis.
Vai būvnieki ir ieinteresēti būvēt un remontēt ne tik kvalitatīvi, lai būtu remonti un iespējas nopelnīt? Arī šāds jautājums tika uzdots ceļu nozares konferencē.
"Bindera" pārstāvis Pavlovskis to noliedza: "Noteikti ne. Kā jau es minēju, jebkuram objektam pēc tā pabeigšanas ir garantijas termiņš. Tas ir mūsu interesēs, jo mēs naudu par šo objektu saņemam tikai vienu reizi. Mūsu interesēs ir, lai objekts kalpotu, būtu patīkams un mums tur nevajadzētu atgriezties ne pēc gada, ne pēc diviem, ne pēc trīs gadiem."
"Latvijas Valsts ceļi" prognozē, ka ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā.
Tāpēc šeit esot darbs zinātniekiem – izpētīt, kā ierobežota finansējuma apstākļos sasniegt augstu kvalitāti.
Viens no ierosinājumiem ir – izmantot vairāk vietējos materiālus un citkārt nevajadzīgo.
"Tāpat mēs šobrīd daudz strādājam ar dažādiem atkritumiem, kuri var veiksmīgi aizvietot dažādas komponentes. It īpaši vides aspekts šobrīd ir noteicošs," stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Vikors Haritonovs.
Varētu izmantot "nolietoto riepu gumijas, nevis izmantot fosilās, kas ir no naftas radītas, cementu var aizvietot ar vieglajiem pelniem. Mēs kurināšanā dedzinām daudz šķeldas. Tur veidojas pelni," skaidroja Haritonovs.
Bet autovadītājiem jārēķinās, ka, sākoties remontdarbu sezonai, būs arī satiksmes ierobežojumi.
