Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas Eiropas Savienībā pieņemta 2016., bet tiek piemērota, kopš 2018. gada, noteic, ka fizisko personu dati drīkst būt vākti un apstrādāti noteiktiem mērķiem. Ikdienā dati tiek izmantoti ļoti dažādos veidos, piemēram, slēdzot līgumus, saņemot ārstniecības pakalpojumu, rīkojot izsoles, pasludinot mantojuma lietas un vēl daudzos citos gadījumos.
"Mums ir jāsaprot, ka personas datu aizsardzība neaizliedz mums kopumā apstrādāt datus vai tos iegūt, publicēt, vai kaut ko ar viņiem darīt," norādīja Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Jekaterina Macuka.
"Diemžēl sabiedrībā mums ir tāds uzskats, ka mums vajag visu aizliegt un nevienam neko nedot, vai visu atļaut un visu publicēt. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu."
Laulāto mantiskās attiecības jāzina, slēdzot darījumus
Raidījuma skatītājas pieminētais "Latvijas Vēstnesis" nav vienkārši medijs, tas ir Latvijas Republikas oficiālais izdevējs, kam jāpublicē informācija, lai informētu sabiedrību par noteiktām darbībām, tostarp arī par laulāto mantiskajām attiecībām.
"Ja es vēlos ar kādu slēgt darījumu, man ir jāzina, vai viņam ar viņa laulāto ir mantas šķirtība vai kopība, jo no tā ir atkarīgs, vai man vajag dabūt tā otra laulātā piekrišanu vai ne. Ja es to nezinu, es nevaru noslēgt darījumu, vai es varu noslēgt darījumu, kas pēc tam būs apstrīdēts," skaidroja Macuka.
Uzņēmumu reģistra pārziņā ir vairāki padsmiti dažādu reģistru, sākot ar komercsabiedrību, arodbiedrību, reliģisko organizāciju, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību reģistru un vēl citiem.
Galvenā valsts notāre Laima Letiņa uzsvēra, ka publiskā datu pieejamība ir likumdevēja apstiprināta un noteiktiem mērķiem paredzēta: "Primāri un galvenokārt – trešo pušu interešu aizsardzībai, arī pašu personu iespējai pierādīt, ka viņas ir pārstāvēt tiesīgās personas vai īpašnieki kādam uzņēmumam, vai ir uzņēmušās noteiktas tiesiskas saistības attiecībās ar citām personām, kas ir jāzina citām personām, lai nodrošinātu jau tiesību pienākumu izpildi."
Piemēram, ja cilvēks vēlas saņemt sociālo pabalstu, laboratorijā nodot analīzes vai pasūtīt preces interneta veikalā, viņam nāksies ar saviem datiem dalīties.
Kādi dati tiek uzskatīti par sensitīviem?
Datu valsts inspekcijā skaidroja, ka personas kods nav īpašas kategorijas jeb sensitīvi personas dati. Tie ir vienkārši dati, tāpat kā mūsu vārds, uzvārds, adrese.
"Sensitīvie vai īpašu kategoriju dati ir tie, kas attiecas uz mūsu veselību, – tie ir veselības dati, ģenētiskie dati, dati par cilvēka dzimumdzīvi, seksuālo orientāciju, dalību arodbiedrībās, politiskajā partijā," norādīja Macuka.
Bet, ar ko jau pieminētais "Latvijas Vēstnesis" atšķiras no citiem laikrakstiem vai medijiem?
"Ja likums vai kāds Ministru kabineta noteikums, vai kas tamlīdzīgs nosaka, ka pie noteiktiem, konkrētiem apstākļiem "Latvijas Vēstnesī" ir izsludināma publikācija, tad attiecīgā iestāde vai persona, kurai tas ir uzlikts par pienākumu vai kurai ir piešķirtas šādas tiesības, iesūta "Latvijas Vēstnesī" publikācijai paziņojuma tekstu. "Vēstnesis" šajā publikācijas tekstā nav tiesīgs iejaukties," stāstīja izdevuma "Latvijas Vēstnesis" fizisko personu datu aizsardzības speciālists Jānis Frīdmanis.
Tātad – notāru paziņojumi par testamentiem, laulību līgumiem, nekustamo īpašumu izsolēm, būs lasāmi tikai "Latvijas Vēstnesī", neviens cits medijs tos publicēt nedrīkst.
Bet, ja, piemēram, laikraksts "Bauskas Dzīve" publicē sēru vēsti ar cilvēka dzimšanas un miršanas datumiem, tad to drīkst darīt, jo uz mirušām personām neattiecas Datu aizsardzības likums. Īstenojot vārda brīvību, jāatrod līdzsvars, ar kādu nolūku informācija tiek publicēta.
Tāpat ikvienam ir iespēja saņemt skaidrojumu, kāpēc viņa dati publicēti "Latvijas Vēstnesī".
"Jebkurā situācijā es izskaidrošu gan mutvārdos, gan rakstiski cilvēkam, kādēļ un uz kāda pamata viņa dati tiek publicēti konkrētajā publikācijā. Šāda opcija ir pieejama jebkuram cilvēkam, kurš ierauga savus datus, pieņemsim, "Latvijas Vēstnesī" un vēlas saprast, kāpēc viņi tur ir," sacīja Frīdmanis.
Izņēmumi attiecībā uz žurnālistiku
Datu valsts inspekcijā atklāja, ka Latvijā Fizisko datu apstrādes likumā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz žurnālistiku. Ja personas datu apstrāde tiek veikta žurnālistikas vajadzībām un dati tiek iegūti, lai, piemēram veidotu sižetu vai rakstu, "pēc būtības datu regulas noteikumi netiek piemēroti, tiek piemēroti tikai principi".
Ko drīkst un ko nedrīkst rādīt, lai pēc mājas vai auto numura nevarētu identificēt konkrētu cilvēku, jo gan automašīnu, gan īpašumu reģistri ir publiski pieejami?
"Ja jūs kā televīzija filmējat sastrēgumus Rīgas ielās, parādot, kādā veidā kustas mašīnas, tad tajā brīdī jums nav jāaizkrāso tie numuri, jūs pēc būtības filmējat to mašīnu skaitu.
Tajā brīdī, kad tas numurs ir iezīmēts, pat ja tas tur ir, jūs, izejot uz ielas, varat skatīties, kā brauc mašīnas un uz viņu numuriem," paskaidroja Macuka.
Tā ir smalka robeža – starp tiesībām iegūt informāciju, privāto dzīvi un datu aizsardzību. Žurnālistiem jābūt godprātīgiem, apzinīgiem un iegūtie dati jāapstrādā konkrētam nolūkam, izvērtējot, cik daudz informācijas vajadzīgs, lai ziņu nodotu auditorijai.
Aicinājums nedalīt savus datus pa labi un pa kreisi joprojām ir spēkā. Tāpat veselīga datu publicēšanas "higiēna" nepieciešama kā internetā, tā aizpildot dažādas aptauju anketas. Galvenā valsts notāre atklāja kāda DVI nesen veikta eksperimenta rezultātus:
"Viņi uzdeva lielveikalā personām daudz dažādu jautājumu par ļoti sensitīviem datiem – politisko pārliecību un tamlīdzīgi, apmaiņā piedāvājot laimēt mobilo telefonu. Eksperimenta rezultāti bija patiešām pārsteidzoši – personas piekrita šādus datus dot."
