Lībiņa-Egnere intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja, ka ar Tiesu administrācijas starpniecību lūgusi informāciju par lietām, kas izskatītas tiesās 2022.–2023. gadā un saistītas ar valsts drošību.
"Redzam, ka ir bijuši dažādi spriedumi. Esmu rosinājusi disciplinārlietu pret tiesnesi par iespējamu tīšu likuma pārkāpumu (..) lietā par valsts drošības apdraudējuma tīšu noziegumu, kur saskatām, ka tiesnesis, piemērojot tiesību normas un izspriežot šo lietu, ir pārkāpis likumu," pavēstīja ministre.
Tiesneša vārdu ministre neatklāja, kamēr disciplinārlieta nav izskatīta.
Tāpat ministre prasījusi informāciju par vairākiem publiski izskanējušiem gadījumiem, kas tiesās tikuši izskatīti. Savukārt vakar, 24. aprīlī, viņa Saeimas komisijai nosūtījusi ierosinājumu grozīt likumu, paredzot, ka tiesnešiem, kas iztiesā krimināllietas par noziegumiem, kas skar valsts noslēpumu, būtu nepieciešama atļauja strādāt ar valsts noslēpumu.
"Šobrīd tiesneši parakstās par to, ka viņi neizpaudīs valsts noslēpumu, bet viņiem šādos gadījumos būtu vajadzīga pielaide," uzskata Lībiņa-Egnere.
Uz jautājumu, vai ir šaubas, ka tiesu varā ir Kremļa ideoloģijas piekritēji, ministre tam negribēja piekrist un norādīja: "Mums jābūt drošiem, ka, iztiesājot noziegumus par spiegošanu un citiem būtiskiem valsts apdraudējumiem, mēs kā valsts izdarām visu, lai šīs personas tiek sodītas, nevarētu aizbēgt, tai skaitā uz Krieviju – valsti, no kuras saņem lūgumu mums nodarīt kaitējumu."
Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka šādas izmaiņas nav iejaukšanās tiesu varā, jo pielaižu piešķiršanas likumību kontrolē tiesa.
"Mēs vēlamies, lai personas, kas strādā ar lietām, kas saistītas ar valsts noslēpumu, tiešām strādā Latvijas valsts labā," viņa piebilda.
