«Eiropas Dzelzceļa līniju» valde atkāpjas no amata; jauno vadītāju meklēs konkursā

Atkāpjas abi valdes locekļi

Vingris "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētāja amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā. 

Pēc projektā kopumā nostrādātiem desmit gadiem Vingris kapitāldaļu turētājam – Satiksmes ministrijai – iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Vingris sarunā ar Latvijas Radio noliedza, ka atkāpšanās iemesls būtu projekta ieviešanas kavēšanās.

"Iemesli ir personiski. Ir pavadīti vairāk nekā 10 gadi šajā projektā, un pieci no tiem – valdes amatā. Ir paveikts ļoti jaudīgs darbs kopā ar komandu un partneriem. Ir pienācis laiks citiem izaicinājumiem," sacīja Vingris.

Vingris no amata atkāpies vien trīs mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām. Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju tas noticis domstarpību ar atbildīgās nozares ministru dēļ.

Satiksmes ministrijā apstiprināja, ka ir saņemts gan Vingra, gan valdes locekļa Arņa Staltmaņa paziņojums par atkāpšanos no amata pienākumiem. Tādēļ ministrija sasaukusi EDzL dalībnieku ārkārtas sapulci šā gada 2. maijā.

Vingris amata pienākumus beigs pildīt 27. aprīlī, bet Staltmanis – līdz 2. maijam, lai nodrošinātu EDzL darbības nepārtrauktību.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, EDzL dalībnieku sapulcē tiks iecelts sabiedrības valdes priekšsēdētājs uz laiku, līdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis ievēlēs jaunu vadītāju.

Konkurss uz jaunā vadītāja amatu tiks organizēts publisku kandidātu pieteikšanās procedūrā normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Pēc LTV rīcībā esošās neoficiālās informācijas valdes priekšsēdētāja amatā varētu tikt iecelts līdzšinējais projekta centrālā koordinatora AS "RB Rail"  Latvijas filiāles vadītājs Ēriks Diļevs.

Vingris iepriekš bija uzņēmuma pagaidu valdes loceklis, projekta "Rail Baltica" ieviešanā kopumā strādājis kopš 2014. gada, kad sāka darbu Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentā un bija "Rail Baltica" nacionālās izpētes projekta vadītājs. 2016. gadā turpināja darbu kā "Eiropas Dzelzceļa līniju" Projektu ieviešanas departamenta direktors, bet 2019. gadā tika apstiprināts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. 

Uzņēmums: Nākamais lielais darbs – pamattrases būvniecība

Uzņēmumā uzsvēra, ka Vingris EDzL vadījis gandrīz piecus gadus, kuru laikā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" sekmīgi nodrošināja abu starptautisko staciju projektēšanu un būvniecības uzsākšanu, sasniedzot lielāko "Rail Baltica" būvniecības progresu Baltijā un šī Eiropas drošībai būtiskā projektā īstenošanai piesaistot respektablus un pieredzējušus starptautiskos partnerus.

Arī pamattrases būvniecības darbiem starptautiskā konkursā izraudzīts pasaules līmeņa būvuzraugs un būvnieks, nodrošināti visi nepieciešamie priekšnosacījumi darbu uzsākšanai šajā sezonā – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts.

"No pavisam nelielas kapitālsabiedrības, to izveidojot, uzņēmuma funkcijas un atbildība ir augusi līdz tam, ka "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir apjomīgākais būvdarbu pasūtītājs valstī," uz paveikto atskatās Vingris. "Mainīgos un sarežģītos apstākļos, nenoteiktībā par finansējuma plūsmu esam nodrošinājuši nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas tagad pabeigta vai ir procesā vairāk nekā 100 kilometriem trases, mūsu atbildībā esošo objektu projektēšanu, būvniecību. Šī gada nākamais lielais projekta attīstības posms būs pamattrases būvdarbi. Būvdarbu vadīšana, jo sevišķi "Rail Baltica" projektā, ir izaicinoša, un nebaidos teikt, ka "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir viena no labākajām būvniecības pasūtītāja puses komandām šajā valstī."

Ministrija: Jāpārvar vairāki izaicinājumi

Lai nodrošinātu "Rail Baltica" (RB) pamattrases integrāciju TEN-T pamattīklā līdz 2030. gadam, projekta īstenošanā jāpārvar vairāki izaicinājumi, tajā skaitā jārod papildu finansējums un jāpilnveido projekta pārvaldība, norādīja Satiksmes ministrijā.

"Līdzšinējais projekta finansēšanas modelis no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) tiek vērtēts kā nepietiekošs, tostarp ne visi RB projekta elementi un aktivitātes atbilst EISI finansējuma attiecināmības noteikumiem. Satiksmes ministrija sadarbībā ar kopuzņēmumu "RB Rail AS" un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kā arī Finanšu ministriju jau uzsākusi darbu pie alternatīvu finansējuma avotu piesaistes "Rail Baltica" projekta īstenošanai," informēja ministrijā.

Papildus tiek strādāts pie centralizēta projekta pārvaldības modeļa ieviešanas Latvijā, kurā stratēģisko vadību par projektu turpmāk uzņemsies Satiksmes ministrija.

Drīzumā plānots izveidot Latvijas "Rail Baltica" vadības grupu, kura turpmāk koordinēs projekta stratēģiskos vadības, ieviešanas un uzraudzības jautājumus.

Šo grupu vadīs Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks "Rail Baltica" jautājumos sadarbībā ar citu līdzatbildīgo institūciju un ministriju pārstāvjiem. Pašlaik norit konkurss uz šo amatu.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens no partijas "Progresīvie" sociālajos tīklos paudis, ka, lai veiksmīgi ieviestu "Rail Baltica" projektu, ir vajadzīgas pārmaiņas. Esot radīts plāns, kur Rīga ir savienota un izmaksas samazinātas par 35%. Briškens arī uzsvēra, ka izaicinājumu netrūkstot, bet ir apņēmušies tos risināt.

Mudina nevilcināties

Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs skaidroja, ""Eiropas Dzelzceļa līnijas" atbildībā ir viens no sarežģītākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem portfeļiem, kas saistīts ar "Rail Baltica" gan projektēšanu, gan būvēšanu, un izaicinājumi ir ļoti lieli. (..) Ņemot vērā visus faktorus, amats prasa lielu enerģiju, tajā pašā laikā zinot, ka ir ļoti liela nenoteiktība, kur ne uzņēmums, ne arī "Rai Baltica" kopuzņēmums nevar ietekmēt politiskos lēmumus."

Tāpat viņš norādīja uz to, cik būtiski, lai valdei būtu lemttiesīga: "Ja valde nevar pieņemt lēmumus, jo trūkst valdes locekļu, tad, protams, katra tāda novilcināšanās dienas beigās arī palielina risku, ka projektu nebūs iespējams pabeigt laikā, līdz ar to tas novilcināšanās risks tur ir. Tas, kas ir nepieciešams, lai Satiksmes ministrija, kas ir akcionārs uzņēmumā, tiešām rīkojas strauji, kas ir būtiski, ir nepieciešams atrast nākamo vadītāju kādu, kas ir bijis iesaistīts projektā, kuram nav vajadzīgs ilgs ieskriešanās laiks."

Grafs arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir ļoti sarežģīts ar daudzām iesaistītajām pusēm. Tāpēc esot svarīgi atrast cilvēkus, kas būtu ar pietiekamu pieredzi, kompetenci un izpratni par projekta būtiskumu, lai pēc iespējas vairāk samazinātu iespējamo novilcināšanās risku.

KONTEKSTS: 

"Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir projekta "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina Eiropas Savienības (ES) infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.