Politiskais spēks uzskata, ka "pēdējos mēnešos medijos izskanējušajā informācijā, kas vērsta pret partiju apvienību "Jaunā Vienotība", ir skaidri redzama profesionāla režija reputācijas un popularitātes bojāšanā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā".
Paziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka lielākā daļa apsūdzību ir publiskotas, par tām iepriekš neinformējot tiesībsargājošās iestādes. Līdz ar to politiskais spēks saskata tajā centienus nevis noskaidrot taisnību, bet "Jauno Vienotību" parādīt negatīvā gaismā.
"Šobrīd publiskajā telpā notiekošais ļoti atgādina iestudētu realitātes šovu, kurā katru nedēļu ir jauna sērija, šajā gadījumā – jaunas, nepierādītas apsūdzības pret partiju apvienību – ar mērķi to vājināt priekšvēlēšanu laikā. "Jaunā Vienotība" uzskata, ka ir konstatējama arī īpaša laika – priekšvēlēšanu aģitācijas perioda – izvēle konkrēto ziņu un apsūdzību publiskošanai," paziņojumā norādīja partijas "Vienotība" ģenerālsekretāre Signe Jantone.
Paziņojumā norādīts uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktu, kas nosaka, ka slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts. Likums arī aizliedz slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju.
"Jaunā Vienotība" lūdz KNAB veikt pārbaudi, lai noskaidrotu iespējamos aģitācijas sponsorētājus un atbalstītājus, lai sauktu pie likumā paredzētās atbildības.
KONTEKSTS:
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja vadītāju viltot vēlēšanu rezultātus.
Saistībā ar izskanējušajiem apgalvojumiem premjerministre Evika Siliņa un viņas pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst arī partija "Vienotība", vērsusies valsts drošības iestādēs ar lūgumu pārbaudīt izskanējušo informāciju. "Jaunā Vienotība" apņēmusies "darīt visu iespējamo patiesības noskaidrošanai".
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.
"SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. KNAB vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
"Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011. gada, līdz 2020. gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.
"SOARR" astoņu gadu laikā esot nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 "Vienotības" pasākumos – astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos. Uzņēmējs rēķina, ka tas viņam izmaksājis ap 22 000 eiro. Partija pakalpojumu nav uzrādījusi pārskatos, un tas nav reģistrēts ne kā ziedojums, ne pakalpojums. Partijas deklarācijās no 2014. gada parādās pozīcija – kongresa rīkošanas izmaksas.
