Pieaudzis pacientu skaits
Ceturtdiena, dienas vidus. Tas ir laiks, kad ģimenes ārstu prakses strādā un darbojas arī veselības centri un poliklīnikas. Taču Rīgas Austrumu slimnīcas neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā iet karsti.
Monitorā redzams katra pacienta iestāšanās laiks un dažus uzņem pat vienā un tajā pašā minūtē.
"Šobrīd klīnikā ir 51 pacients, un pēdējās stundas laikā, jūs redzat, iestājās 15 slimnieki, un viņi visi tiek ārstēti un izmeklēti. Bet tas nav rekords, pagājušajā nedēļā divās stundās bija 70 cilvēki, kas, protams, neļauj viņus visus vienlaikus izmeklēt un ārstēt," pastāstīja RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Tāpēc slimnīcu satrauc tas, vai visiem pacientiem spēs sniegt neatliekamo palīdzību savlaicīgi.
"Šī gada trīs mēnešos mums pacientu skaita pieaugums sasniedz 12%. Ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu atvests par 5 % vairāk, bet paši pacienti vērsušies par 17 % vairāk," stāstīja Višņakovs.
Kritiski slimo pacientu ar politraumām, infarktu vai insultu skaits ir stabils. Šiem pacientiem ir visaugstākā prioritāte. Bet viena šāda cilvēka stāvokļa stabilizēšanai uzreiz piesaista sešus un septiņus mediķus. Pārējie pacienti gaida, lai gan ārstēšana notiek arī rindā. Piemēram, zāļu sistēmas ievada, arī gaidot rindā.
"Izmeklējumu skaits ir ļoti liels. Uz sonogrāfiju uz vienu ārstu 70–80 izmeklējumi diennaktī," pastāstīja Višņakovs.
Dodas uz slimnīcu, ne pie ģimenes ārsta
Līdz ar lielāku pacientu plūsmu pieaug gaidīšanas laiks. Pieaug arī noslodze ārstiem un māsām. Tāpēc piesaistīts vairāk darbinieku.
"Viena liela daļa cilvēku ir tādi, kuriem šeit vispār nebūtu jābūt.
Liela daļa cilvēku vispār nevēršas pie ģimenes ārstiem. Viņi pa taisno nāk uz šejieni," atklāja RAKUS neatliekamās palīdzības ārste Sandra Seimane.
Šādi pacienti atņem ārstu laiku tiem, kurus tiešām ieved uz dzīvības un nāves robežas.
Un pēc smagajām dežūrām arī ārsti ir uz izdegšanas robežas. "Mēs esam pieraduši strādāt tādos nenormālos apstākļos. Saņemamies. Citreiz pēc smagas dežūras ir sajūta, ka darbs jāmaina. Slodze ir ļoti liela," atzina Seimane.
Aicina palīdzību meklēt laikus
Tieši tāpēc ārsti aicina negaidīt pēdējo brīdi, kad veselības stāvoklis pasliktinās, bet laikus vērsties pie ģimenes ārsta.
Taču aizslēgt durvis pašnācējiem, kā mediķi dēvē tos, kuri uz uzņemšanu atbrauc paši, arī nevar. Jo katru dienu ir cilvēki, kuri pēc apskates tiek stacionēti. "Ar hronisku saslimšanu paasinājumiem, ar akūtām saslimšanām, ar traumām," stāstīja RAKUS neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Leonīds Šatoba.
Ārsti joprojām nevar aizmirst jaunu meiteni, kura arī atnāca pati. Viņas sūdzības par nepārejošām galvas sāpēm mēnešiem ilgi izmeklējuma laikā izrādījās milzu audzējs galvā.
Tāpat paši šurp nokļūst cilvēki ar insultu vai infarktu, kuri baidās saukt neatliekamo palīdzību, ja nu izrādās, ka tam nav pamata.
"Liela daļa ierodas, kad sūdzības jau ir 2–3 mēnešus, kad vairs nevar izturēt.
Un mēs atrodam nopietnas, smagas slimības, kuras var diagnosticēt iepriekš," pastāstīja Višņakovs.
Bet vislielāko noslodzi tomēr rada tie, kas nolēmuši ātri saņemt visus nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, jo paši sev noteikuši diagnozi. "Šodien jau vairāki tādi ir bijuši – man ir tas, tas un tas. Prasu: kāpēc jūs tā uzskatāt? Un kur jūs to dabūjāt? "Internetā izlasīju"," pastāstīja Šatoba.
Ārsti atgādina, ka tieši internetā – Nacionālā veselības dienesta mājaslapā – ir pieejami arī ģimenes ārstu dežūru laiki un konsultatīvā tālruņa numurs. Palīdzību var saņemt ikviens, nenoslogojot tos, kuru uzdevums ir dzīvības glābšana.
