Valsts kontrole: Latvijā ar kavēšanos ievieš nepārdomātu un dārgu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu

ĪSUMĀ par Valsts kontroles secināto:

• Bio atkritumu (BA) dalītās vākšanas un pārstrādes sistēma jāievieš līdz 2023. gada beigām. 
• Latvijā BA dalītās vākšanas sistēmu ievieš lēni; laikus sistēmu visā valstī neizdosies izveidot.
• Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas, kas varētu būt līdz 11,6 miljoniem eiro gadā.
• Latvijā procesā vien BA sistēmas vidus posms - atkritumu savākšanai un pārstrādei.
• Izvēlētie risinājumi ir dārgi; sākumposma un beigu posma ieviešana būtiski "klibo".
• BA apsaimniekošanu nepamatoti var sadārdzināt uzsvars uz BA anaerobo pārstrādi.
• Izmaksas samazinātu pārstrādes galaprodukta izmantošana, bet nav normatīvā regulējuma.
• Kopējā valsts politikas koordinācija nav efektīva; process nav plānveidīgs un saskaņots.
• Iedzīvotāju informēšanas aktivitātes par atkritumu šķirošanas nozīmi nav bijušas pietiekamas.
• Arī pašvaldības ir bijušas kūtras ar savu piemēru demonstrēt BA dalītu vākšanu.
• Lai arī "vilciens gandrīz aizbraucis", joprojām var samazināt izmaksas.
• Atbildīgā ministrija iebilst Valsts kontroles revīzijā paustajam.

Valsts kontrolē norādīja, ka ES līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu (SA) īpatsvars jāsamazina līdz 10% no kopējā SA daudzuma. Savukārt no SA aptuveni puse ir bioloģiskie atkritumi (BA). Lai izpildītu mērķi, līdz 2023. gada beigām jāievieš BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēma, kas darbojas, ir efektīva un atbilst vides prasībām.

Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijā BA dalītās vākšanas sistēmas ieviešana attīstās ļoti lēni, un līdz 2023. gada beigām plāno pabeigt vien BA pārstrādei nepieciešamo infrastruktūru.

Revīzijā identificēti būtiski riski, kas ļauj prognozēt – noteiktajā termiņā neizdosies izveidot efektīvu BA apsaimniekošanas sistēmu visā valsts teritorijā un netiks sasniegti direktīvā noteiktie mērķi. Tas nozīmē – Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas. Vienreizējās soda naudas minimālā summa ir 392 000 eiro, bet atkarībā no pārkāpuma smaguma un ilguma sods var būt lielāks – maksimālais sankciju apmērs ir 11 566 120 eiro gadā līdz pārkāpuma novēršanai.

Turklāt, pēc Valsts kontroles aplēsēm, neieviešot BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmu visā valsts teritorijā jau 2021.–2023. gadā, Latvijas iedzīvotāji negūs vismaz 16 576 830 eiro potenciālo ietaupījumu, tai skaitā Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā (AAR) 6 430 910 eiro un 10 145 920 eiro pārējos reģionos.

Ņemot vērā 2022. un 2023. gadā plānoto dabas resursu nodokļa pieaugumu par atkritumu apglabāšanu, iedzīvotāju negūtais ietaupījums var būt vēl lielāks par aplēsto, aplēsusi revīzijas iestāde.

Latvijā pašlaik ir iestrādes tikai sistēmas vidus posma (savākšana un pārstrāde) izveidei. Izvēlētie risinājumi ir dārgi, un tos vienlīdzīgi piemēro teritorijās gan ar lielu iedzīvotāju blīvumu, gan ar daudz mazāk iedzīvotājiem. Savukārt sistēmas sākumposma un beigu posma ieviešana būtiski "klibo", secinājusi Valsts kontrole.

Būtisku risku BA apsaimniekošanas maksas nepamatotam sadārdzinājumam rada tas, ka 2013.–2020. gada plānošanas periodā, piesaistot ES līdzfinansējumu, uzsāka nozīmīgu un dārgu (90 miljonu eiro vērtībā) BA anaerobās pārstrādes infrastruktūras objektu celtniecību sešos sadzīves atkritumu poligonos, kuru kopējā jauda pārsniegs Latvijas vajadzības. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, līdz ar šo iekārtu izbūvi kopējās pieejamās BA pārstrādes jaudas Latvijā sasniegs 380 443 tonnas gadā, ieskaitot arī kompostēšanas laukumos un biogāzes stacijās pieejamās pārstrādes jaudas. Visos AAR (izņemot Viduslatvijas AAR) plānotā kopējā BA pārstrādes jauda būs aptuveni 2–2,5 reizes lielāka nekā prognozētais maksimālais mājsaimniecību radītais BA daudzums.

BA pārstrādes sistēmas dārdzību lielā mērā nosaka arī tas, ka tās izveidē Latvijā šobrīd lielākais uzsvars ir likts uz BA anaerobo pārstrādi, neveicinot citu, daļēji jau eksistējošu alternatīvu izmantošanu vai ieviešanu, piemēram, mājkompostēšanas popularizēšana, esošās BA pārstrādes infrastruktūras – kompostēšanas laukumu un biogāzes staciju – izmantošana un/vai pielāgošana BA pārstrādei, norādīja Valsts kontrole.

Būtisks faktors, kas ļautu samazināt BA pārstrādes sistēmas uzturēšanas izmaksas, ir pārstrādes galaprodukta tālāka izmantošana, t.sk. realizācija. Taču Latvijā joprojām nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu BA beigu statusu, kas savukārt ļautu efektīvi un droši izmantot no BA iegūto kompostu un/vai digestātu. Tāpat nav ieviesta komposta kvalitātes sistēma, kā tas ir izdarīts vairumā ES dalībvalstu. Tādējādi nav nodrošināta iespēja samazināt BA apsaimniekošanas izmaksas, saņemot ieņēmumus no pārstrādes rezultātā iegūto produktu realizācijas.

Rezultātā izveidojusies paradoksāla situācija: Latvijā veido sistēmu, kur BA atkritumus pārstrādās par dārgu naudu, bet realitātē nav ne pašu pārstrādājamo atkritumu, ne kur izmantot pārstrādes rezultātā iegūtos vērtīgos materiālus.

Valsts  kontrole secinājusi arī, ka kopējā valsts politikas koordinācija nav efektīva, politikas veidotājas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) – rīcība aprobežojas ar nepilnīgu saistošo tiesību aktu izstrādi un tikai daļēju situācijas monitoringu, lielā mērā BA dalītās vākšanas sistēmas veidošanu atstājot katras pašvaldības atbildībā. Turklāt pašvaldību kā politikas ieviesēju situāciju apgrūtina tas, ka sistēmas ieviešanai valsts līmenī nav noteikti konkrēti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai; nav noteikti konkrēti kvantitatīvie vai kvalitatīvie rādītāji, lai pašvaldībās ne tikai formāli ieviestu sistēmu, bet lai tā darbotos ekonomiski un efektīvi, sabalansējot vides mērķus, pieprasījumu, piedāvājumu un izmaksas.

BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanas process nav noritējis plānveidīgi un saskaņoti ar visām iesaistītajām pusēm. Lai gan atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2014.–2020. gadam paredzēja darbības BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanai, reģionālā līmenī vairumā AAR netika izstrādāti plāni, kas secīgi kaskadētu valsts plānā noteiktos mērķus. Turklāt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, kas netika izpildīti iepriekšējā plānošanas periodā, bez izvērtējuma pārcēla uz jauno plānošanas periodu, nenosakot rezultatīvos rādītājus, kā arī nesniedzot pašvaldībām lielāku skaidrību par BA apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Valsts kontrolē norādīja arī, ka citu valstu pieredze rāda, ka bez iedzīvotāju aktīvas iesaistes BA dalītas vākšanas sistēmu izveidot nav iespējams.

Latvijas iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas aktivitātes par atkritumu šķirošanas nozīmi nav bijušas pietiekamas, neskatoties uz iniciatīvām, ko īsteno sabiedriskās organizācijas un zaļā dzīvesveida entuziasti. 

Arī pašvaldības un to institūcijas ir bijušas kūtras ar savu piemēru demonstrēt BA dalītu vākšanu, piemēram, iestādēs, kur nodrošina sabiedrisko ēdināšanu (izglītības iestādēs un citās). Tāpat tās nav organizējušas un atbalstījušas iedzīvotāju iniciatīvas. Iedzīvotāju informēšanā par atkritumu šķirošanu līdz šim nepietiekami motivēti un iesaistīti ir bijuši namu apsaimniekotāji, kas ir iedzīvotājiem tuvākais BA apsaimniekošanas sistēmas posms.

"Sabiedrības iesaiste ne vienmēr aprobežojas ar informatīvo bukletu vai reklāmu veidošanu, bet arī ar proaktīvu darbību, piemēram, piedāvājot iedzīvotājiem bezmaksas tvertnes dalītai BA vākšanai, tā veicinot iedzīvotāju izpratni un iesaisti. Pretēji citu valstu pieredzei Latvijā nav skaidri noteikti uzdevumi sabiedrības informēšanas aktivitātēm un to efektivitāti nevērtē. Diemžēl rezultātā Latvijā līdz šim nav izdevies izveidot izpratni par BA dalītās vākšanas nepieciešamību, iespējām un ieguvumiem," norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Lai arī "vilciens gandrīz aizbraucis", joprojām var samazināt izmaksas. Valsts kontroles revidenti uzsvēra – nepieciešamo investīciju apjomu sistēmas izveidošanā un uzturēšanā Latvijā bija un vēl joprojām ir iespējams samazināt, turklāt vairākos veidos.

• ES prakse rāda, ka BA dalītās vākšanas sistēma ne vienmēr noteikta kā obligāta visā valstī, bet tikai atsevišķās pašvaldībās. Citviet, vērtējot konkrēto situāciju un iespējamos risinājumus, pieņem lēmumus par izmaksu ziņā lētākiem risinājumiem. Piemēram, Ungārijā sāktas atsevišķas lokāla/reģionāla mēroga iniciatīvas BA dalītai vākšanai, valsts mērogā šādu sistēmu neieviešot.
• Sistēmas izmaksas var samazināt, gan izmantojot jau iepriekš izveidotu BA pārstrādes infrastruktūru, piemēram, biogāzes ražošanas iekārtas, gan ieviešot anaerobajai pārstrādei alternatīvus BA izmantošanas veidus vietās, kur tas ir iespējams.
• Būtisks faktors, kas ļauj samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas, ir pārstrādes galaprodukta tālāka izmatošana, tai skaitā realizācija. Tam nepieciešams normatīvais regulējums BA beigu statusa noteikšanai, kas ļautu efektīvi un droši izmantot no BA iegūto kompostu un/vai digestātu. Tāpat jāievieš komposta kvalitātes sistēma, kā tas izdarīts vairumā ES valstu. Tā BA pārstrādes rezultātā iegūto produktu varētu komercializēt – varētu samazināt BA apsaimniekošanas izmaksas no ieņēmumiem, ko iegūtu no pārstrādes produktu realizācijas.

Pēc revīzijas VARAM un pašvaldībām sniegti 15 ieteikumi, lai nekavējoties ieviestu efektīvu un ekonomiski pamatotu BA apsaimniekošanas sistēmu un veidotu visā Latvijā vienotu sistēmas dalībnieku izpratni par pienākumiem un prasībām. Termiņš Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai pašvaldībām ir 2022. gads un VARAM – 2023. gads.

VARAM iebilst Valsts kontroles revīzijā paustajam 

Tikmēr VARAM iebilst Valsts kontroles paustajiem pārmetumiem par BA apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu. Ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudite Vesere norādīja, ka sistēmas ieviešana rit saskaņā ar plānu un bažu par neizdošanos un līdz ar to arī soda sankcijām nav.

"Šobrīd tiek lēsts, ka tam ir jābūt gatavam un to vajadzētu paspēt. Ja būs kāda tehniska aizķeršanās, tad tas ir vienīgais, kas var nedaudz iekavēt, bet šobrīd mums nav pamata domāt, ka tas tā būs," sacīja Vesere.

VARAM pārstāve ir pārliecināta, ka nākamā gada beigās BA pārstrādes rūpnīcas Latvijā darbu sāks.

"Šobrīd notiek arī darbs pie atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas. Mēs no 10 reģioniem pārejam uz 5 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Katrā reģionā būs viena pārstrādes rūpnīca. Izņemto vidus Latviju, kur būs divas šādas rūpnīcas, ievērojot gan iedzīvotāju skaitu, gan arī radīto atkritumu apjomu. Katrā ziņā arī sistēmai ir jāsaprot, ka tas ir brīdis, kad arī ir jābūt izvietotiem konteineriem un pieejamiem šiem konteineriem iedzīvotājiem. Tāpat iedzīvotāji ir jāizglīto jau iepriekš, nevis pienākot 2024. gada 1. janvārim. Uz to mēs pašvaldībām vairākas reizes esam vērsuši uzmanību," atzīmēja VARAM pārstāve.

Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltija vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts pauda, ka Valsts kontroles revīzijas secinājumiem piekrīt, sakot, ka bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas būs pieejama, bet ne pilnībā funkcionējoša.

"Pieejamība un iespēja to darīt un šķirot būs, bet vai mēs varēsim pateikt, ka mums Latvijā visa sistēma ir ieviesta un ikviena mājsaimniecība to dara un ir pietiekoši liels pārklājums konteineriem, un apjomi, ko mēs savācam ir ekonomiski efektīvi, es domāju, ka nē. Jo dažos reģionos tas tikai nākamgad sāksies un tajā datumā, kad it kā ir jāievieš sistēma, būs tikai pāris konteineri vienā novadā un tas būs šāds fakts. Sistēma būs ieviesta, bet vai pilnībā – nevarētu teikt," sacīja Aizbalts.