Ukrainas armijas artilēristi Donbasa frontē vēl gaida lielāku munīcijas pieplūdumu, norādot, ka pagaidām jānotur esošās pozīcijas. Kad būs vairāk bruņojuma un munīcijas, tad varēs domāt par teritoriju atbrīvošanu, Latvijas Televīzijai teica artilēristi Bahmutas rajonā, kuri strādā vienā no smagākajiem frontes posmiem Ukrainā. Viņi šauj ar padomju tipa haubici un uzsver – vajag vairāk gan padomju, gan Rietumu artilērijas šāviņu. Kad frontē beidzot pieplūdīs arī Rietumu šāviņi no pēdējām atbalsta pakotnēm, tad cīnīties būs vieglāk.
Kopš 2022. gada pavasara būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas droši, jo neizjūt tiešu militāru apdraudējumu Latvijai – tāda ir trešdaļa. Vienlaikus mazinās arī iedzīvotāju neziņas un bezspēcības sajūta, liecina publiski pieejamais Valsts kancelejas pasūtītais pētījums.
Igaunijas parlaments Rīgikogu pieņēmis paziņojumu, kurā nosoda Maskavas patriarhāta darbību, attaisnojot un atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu, un pasludina Maskavas patriarhātu par institūciju, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju. Rīgikogu uzsvēra, ka tas attiecas uz Maskavas patriarhātu kā institūciju un pārvaldes iestādi, nevis uz cilvēkiem, kuri ievēro pareizticības tradīcijas.
Pēc īpaša Ukrainas karavīru lūguma uz Ukrainu dodas pielāgoti busiņi jeb dronu vadības centri. Šie busiņi ir daļa no "Ganta fonda" sagādātā vairāk nekā 150 tūkstošus eiro vērtā palīdzības sūtījuma. Krava, kurā ir arī daudz medicīnas un higiēnas preču karā cietušajiem, no Rīgas dodas šodien. Un tās sūtītāji norāda – viss apjomīgais vedums sagādāts pateicoties ziedotājiem un brīvprātīgo nesavtīgam ieguldījumam.
"Lai cik grūti mums to būtu atzīt, Krievija tiešām pašlaik ir daudz veiksmīgāk un efektīvāk pielāgojusies kara apstākļiem. Stāsts par to, ka "labāk ar puspliku dibenu, bet uzvaras karogu rokās" strādā ļoti efektīvi," Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" pauda Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, norādot, ka Rietumiem tas ir jāpieņem – Krievijā tuvākajā laikā nekas nemainīsies.
Ukrainai palīdzību vajag bez pārtraukuma un Latvijā joprojām ir brīvprātīgo organizācijas, kas to turpina nodrošināt. Viena no tām - "Ganta fonds," kas kopā ar vēl citiem brīvprātīgajiem pirmdien, 6. maijā, uz Ukrainu aizsūtīja divus kravas furgonus ar medicīnas precēm, automašīnas, kā arī busiņus, kas pārveidoti par dronu vadības centriem. Palīdzības kravā ir arī konkrētu armijas vienību karavīru lūgtās preces.
Eiropa vēlas, lai Ķīna izmantotu savu ietekmi Krievijas kara Ukrainā izbeigšanai, kā arī ievērotu godīgus starptautiskās tirdzniecības noteikumus. To pirmdien, 6. maijā, Parīzē, tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, uzsvēra Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Ķīnas līderis ir uzsācis savu pirmo vizīti Eiropā kopš 2019. gada un tās mērķis ir apliecināt Pekinas apņemšanos uzlabot attiecības ar Eiropu.
Lai gan pirmais ASV apsolītais miljards Ukrainā nonācis ātri, pārējai palīdzībai būs vajadzīgs laiks, tāpēc maijs un jūnijs Ukrainas frontē būs grūti mēneši. Ņemot vērā, ka Ukrainai labi apmācīto karavīru skaits ir sāpīgākā problēma, lai viņus pasargātu, tiek un tiks zaudētas teritorijas. Šīs ziņas ir drūmas, bet sagaidāmas, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.