Ukrainas pilsētā Rivnē demontēts padomju okupācijas režīmu slavinošais piemineklis – "Slavas kalna" komplekss. To atklāja 1985. gada 9. maijā, lai atzīmētu uzvaras Otrā pasaules karā 40. gadadienu.
Ja igauniete Trīnu Perve būtu valsts, Ukrainai ziedoto līdzekļu apjomā viņa apsteigtu ne vienu vien pasaules valsti, jo gada laikā spējusi piesaistīt tuvu pusmiljonam eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijas vienībām. Karš sagrieza kājām gaisā viņas dzīvi, pilnībā mainot viņu kā cilvēku. Sākusi, palīdzot Ukrainas bēgļiem Igaunijā, līdzekļu vākšanai viņa pievērsās vien pagājušā gada pavasarī. Šobrīd viņa ir jau savā ceturtajā braucienā uz piefrontes zonu Ukrainā. Līdzekļu vākšanas kampaņas Perve galvenokārt rīko sociālajā tīklā "X".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Valsts, kurā es piedzimu, uzbruka valstij, kurā es dzīvoju," sarunā ar LSM secina Krievijas aktieris Kirils Kanahins, kurš jau vairākus gadus dzīvo Ukrainā. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma viņš pievienojās krievu brīvprātīgo karavīru vienībai, kas ar ieročiem rokās cīnās Ukrainas pusē. Krievijā valdošais režīms viņu pasludinājis par "valsts nodevēju" un aizmuguriski piespriedis mūža ieslodzījumu.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijas jaunapstiprinātā ārlietu ministra pirmā divpusējā vizīte ir nevis kādā no kaimiņvalstīm, bet Ukrainā. Baiba Braže tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik "Patriot" sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.