Ziņas
Gruzijas policija šodien paziņojusi, ka protestā pret ārvalstu aģentu likumu, kura laikā tika pielietota asaru gāze un gumijas lodes, tā arestējusi 63 cilvēkus. Vardarbību nosodījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Kurzemē tūrisma centri nopietni gatavojas vasarā gaidāmajam Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) pasaules rallija čempionāta posmam, kas gaidāms no 18. līdz 21. jūlijam un Latvijā notiks pirmo reizi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem viesmīlības nozarē strādājošajiem būs uzņemt atbraukušos rallija apmeklētājus, jo tas jau ir karstākais tūrisma sezonas mēnesis. "Būs, ko iespringt" un liels eksāmens nozarei, bet vienlaikus laba iespēja viesmīlības jomas pārstāvjiem – tā gaidāmo viesu pieplūdumu komentē nozares pārstāvji.
Lielbritānijas varas iestādes sākušas no Eiropas Savienības ievesto augu un dzīvnieku izcelsmes preču pārbaudes. Tas ir kārtējais solis, ko paredz valsts izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita noteikumi.
Ukrainas Ārlietu ministrija iepazīstinājusi sabiedrību ar mākslīgā intelekta izveidotu ministrijas pārstāvi, lai iestādes vārdā turpmāk sabiedrību informētu par konsulārajām aktualitātēm. Pārstāvei dots vārds Viktorija Šī, bet pārstāves izskats un balss aizgūta no ukraiņu dziedātājas un influenceres Rozālijas Nombres, kura tam devusi piekrišanu.
Spēcīgas lietusgāzes appludinājušas daļu Kenijas galvaspilsētas Nairobi. Šī dabas stihija pēdējo mēnešu laikā postījusi arī citus valsts reģionus un nogalinājusi kopumā 170 cilvēku.
Krievijas armija jau trešo dienu pēc kārtas īstenojusi gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētu Odesu. Uzbrukums trešdien, 1. maijā, nav prasījis cilvēku dzīvības.
ASV trešdien piemērojušas jaunas sankcijas simtiem uzņēmumu un cilvēku, kas saistīti ar Krievijas ieroču izstrādes programmu, vairāk nekā desmit Ķīnas uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, kā arī personām, kas saistītas ar Krievijas disidenta Alekseja Navaļnija nāvi.
Ziņas vieglajā valodā 1. maijā.
Ar šaubām, daloties gan optimistos, gan skeptiķos, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, arī šodien dalību Eiropas Savienībā vērtē Zeltiņos. Par šo Alūksnes novada pagastu, gatavojoties referendumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), "Panorāma" vēstīja vairākās sižetu sērijās, skaidrojot gan cilvēku izvēles, gan šaubas. Galu galā referendumā Zeltiņi izcēlās ar nebijušu aktivitāti, vairākumam nobalsojot – par. Kā klājas Zeltiņos 20 gadus vēlāk?
Process, kas prasīja tik daudz pūļu, bet kas devis tik daudz ieguvumu, īpaši šajos sarežģītajos laikos – tā vērtē cilvēki, kuri vadīja Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Tagad, atskatoties 20 gadu senā pagātnē, var novērtēt to, kas izdevies un kas ne.
Jelgavā trešdien pulcējās ap 300 ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tur pasākumā "Maija bitīte" varēja ne tikai pabūt kopā, bet arī veicināt sabiedrības izpratni un šādām ģimenēm dot vēl lielāku iespēju iekļauties sabiedrībā.
Atzīmējot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Rīgā un citviet Latvijā noritēja dažādi pasākumi. Iespēja vērot koncertus, izstādes, pilsētas vides mākslas objektus, kā arī doties gājienā ar lielāko Eiropas Savienības karogu Latvijā. Tikmēr Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai lielākoties atzina, ka dalību Eiropas Savienībā saredz kā ieguvumu Latvijai, taču izskanēja arī pa kritiskākam vārdam.
Ar mērķi vērst uzmanību uz to, cik ļoti Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas piemērota ikvienam – arī bērniem un senioriem – vairāki simti velobraucēju šodien piedalījās gadskārtējā braucienā pa galvaspilsētas centru ar nosaukumu "Kritiskā masa". Pasākums Rīgā notiek katru gadu, un riteņbraucēji atzina, ka diemžēl infrastruktūra tiek uzlabota lēni, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku attieksme ne vienmēr ir saprotoša.
"Ar dzidru skatu Eiropā" – šādu akciju pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Kuldīgā rīkoja jauniešu teātris "Focus". Viņi izgāja ielās un tīrīja logus. Tieši šādu pat akciju ar tiem pašiem cilvēkiem Kuldīgā varēja sastapt arī šodien. Viņi atzina – ir daudz padarīts, bet daudz arī vēl darāmā, tāpēc skatam ir jābūt dzidram.
Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Rīgas pilī trešdien, 1. maija rītā, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notika svinīgā godasardzes ceremonija un ES karoga pacelšana Svētā Gara tornī, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
